IKŠĶILE (UEXKÜLL)

          Ikšķile ir sena apdzīvota vieta Daugavas labajā krastā 6 km uz ziemeļrietumiem no Ogres. 12. gs. beigās kristīgās misijas darbu šejienes lībiešu vidū uzsāka augustīniešu ordeņa Zēbergas klostera kanoniķis Meinhards. Tā kā Ikšķiles ciems atradās stratēģiski svarīgā vietā (Daugavas ūdensceļu šeit šķērsoja sauszemes ceļš no ziemeļiem uz dienvidiem, kuru savos karagājienos bieži mēdza izmantot lietuviešu sirotāji), Meinhards paša un jaunkristīto lībiešu aizsardzībai te uzcēla mūra pili (1185) un baznīcu (1186). Tās ir pirmās zināmās mūra celtnes Baltijā. Būvmateriālu sagatavošanu un ēku celtniecību Ikšķilē vadīja no Gotlandes ataicināti amatnieki, tāpēc šķiet pamatots apgalvojums, ka tieši gotlandieši bijuši tie, kuri Latvijā ienesuši romāņu arhitektūru un velvju konstrukcijas.
          Pēc Rīgas hidroelektrostacijas uzcelšanas un Daugavas uzpludināšanas 70. gadu sākumā Ikšķiles pils un baznīcas drupas atrodas ne vairs kā agrāk - upes labajā krastā, bet gan Daugavas vidū. Veidojot šajā vietā mākslīgu saliņu, pilsdrupas pilnīgi apbērtas ar zemi, bet no baznīcas mūriem vairs redzama tikai augšējā daļa.