Sākums tournet@tournet.lv
Ceturtdiena, 18. janvāris Antons, Antis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

JĒKABPILS (JACOBSTADT)

          Jēkabpils (129 km uz dienvidaustrumiem no Rīgas) tagadējās robežas izveidota 1962. gadā, apvienojot divas senas pilsētas latviešu tautas likteņupes Daugavas krastos - Jēkabpili upes kreisajā un Krustpili labajā krastā. Tūristus te gaida sastapšanās ar daudziem novada sirmās senatnes un arī nesenākas pagātnes lieciniekiem - pilskalniem, ordeņlaiku pilsdrupām, dažādu konfesiju baznīcām u.t.t.
           Vēsture. Jau ilgi pirms vācu ienākšanas tagadējās Krustpils apkaimē Daugavas labajā krastā un tuvējās saliņās pastāvējušas nocietinātas pilis un apmetnes lielā ūdensceļa pārraudzībai. Ievērojamākā to vidū bijusi latgaļu Asotes pils. 1237. gadā apm. 2 km attālumā no tās, domājams, bīskaps Nikolajs licis uzcelt mūra pili, kura nodēvēta par Krustpili (Kreutzburg). Livonijas konfederācijas laikā (sākot no 1297. gada) šīs stratēģiski nozīmīgās pils dēļ notikušas biežas sadursmes starp ordeņa mestru un Rīgas arhibīskapu.
          Pēc konfederācijas sabrukuma Krustpils nonāca krievu, bet pēc Olivas miera līguma noslēgšanas - poļu rokās. 1585, gadā Polijas karalis Stefans Batorijs Krustpili atdāvināja Nikolajam fon Korfam, kura dzimtas īpašumā tā palika līdz 1917. gadam. Apdzīvota vieta pils tuvumā acīm redzot izveidojās jau 13. gs., bet pilsētas tiesības Krustpils ieguva tikai 1920. gadā.
          Daugavas pretējā krastā pie Salas kroga 16. gs. otrajā pusē uz pastāvīgu dzīvi sāka apmesties slāvu tautības ienācēji - galvenokārt bēgļi no Krievijas un Polijas. Laika gaitā uz šejieni atceļoja, piemēram, daudzi Krievijā vajātie vecticībnieki un uniāti. 1670. gadā hercogs Jēkabs šai vietai deva nosaukumu Jēkabpils (Jacobstadt) un piešķīra Magdeburgas pilsētas tiesības. Līdz 18. gs. vidum te atļāva apmesties tikai slāvu tautības pārstāvjiem, bet vēlāk, īpaši pēc Kurzemes pievienošanas Krievijai, šurp drīkstēja pārcelties arī vācu un ebreju izcelsmes amatnieki un tirgotāji.
          Labu slavu visā reģionā izpelnījās Jēkabpils plostnieki - lieliski plostu un strūgu vadītāji, bez kuru palīdzības izbraukt krāčaino Daugavas ūdensceļa posmu no Jēkabpils līdz Sēlpils dzirnavām bija gandrīz neiespējami. Šī piespiedu pieturvieta Daugavas tirdzniecības ceļā kļuva par rosīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Kaut arī Jēkabpils cieta lielus zaudējumus 1812. gada Napoleona kara laikā un holēras epidēmijās 1813. un 1848. gadā, pilsētas iedzīvotāju skaits tomēr pastāvīgi pieauga. Situācija izmainījās Pirmā pasaules kara gados, kad Jēkabpils atradās frontes joslā un liela daļa iedzīvotāju bija spiesti doties svešumā.
          Apskates vietas.
Pilsētas apskati ieteicams sākt ar Krustpils pili Daugavas labajā krastā. Tās sākotnējie 13. - 14. gs. būvapjomi un kompozīcija šobrīd gan vairs tikai nojaušama, jo celtne vairākkārt pārbūvēta. Visradikālākos pārveidojumus pils piedzīvojusi ap 1849. gadu. Šajā laikā tā ieguvusi arī savus tagadējos historicisma stila interjerus. Senākās pils sastāvdaļas ir masīvais vārtu tornis un korpusa pamatsienas. Saglabājušies arī atsevišķi arhitektūras elementi - šaujamlūkas, velvju konstrukcijas, logailas - no pils celšanas laika.
          Netālu no pils, ielas pretējā pusē paceļas Krustpils luterāņu baznīca. Tā tapusi 1818. - 1820. gadā vecākas, 17. gs 80. gados celtas baznīcas vietā, no kuras saglabāts un jaunajā dievnamā iebūvēts tornis. Krustpils baznīca ir viens no lieliskākajiem ampīra pieminekļiem Latvijā. Kompaktā draudzes un altārtelpas būvķermeņa monumentalitāti izceļ apjomīgo logailu monotonais ritms un dorisko kolonnu varenā plastika.
          Visvecākā celtne senās Jēkabpils daļā Daugavas kreisajā krastā ir Sv. Nikolaja Brīnumdarītāja baznīca, kuru cēlusi Jēkabpils Sv. Gara baznīcas (pareizticīgo) draudze 1774. gadā. Šis dievnams ir unikāls savu miniatūro izmēru dēļ (17 ´ 19,5 m). Turpat kaimiņos atrodas par gadsimtu jaunākā un stipri apjomīgākā Sv. Gara baznīca (1885 - 1888), kura atšķirībā no iepriekšējās veidota pēc klasiskās (pieckupolu) pareizticīgo baznīcu uzbūves shēmas.
          18. gs. Jēkabpilī uz Ludzas stārasta Jana Dominika fon Borha 1715. gadā dāvinātās zemes klosteri uzcēla uniātu Baziliāņu ordenis. Līdz mūsu dienām no klostera ēku kompleksa diemžēl nonākusi tikai 1783. gadā celtā Uniātu baznīca (Brīvības ielā 167).
Jēkabpils vēsturiskajā centrā senāko apbūvi gandrīz pilnībā nomainījušas 19. un 20. gs. sabiedriskās un dzīvojamās ēkas. No estētiskā viedokļa vērtīgākās to vidū ir Jēkabpils luterāņu baznīca (iesvētīta 1807. gadā), kā arī kādreizējā apriņķa skola (1820), kuras kompozīcija veidota pallādiāniskā klasicisma garā.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs