Sākums tournet@tournet.lv
Svētdiena, 22. jūlijs Marija, Marika, Marina
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

Jēkabpils un apkārtneBauska un apkārtneJelgava un apkārtneDobele un apkārtneTukums un apkārtne

ZEMGALE ( SEMIGALLEN )  

          Ģeogrāfija. Zemgales novadā ietilpst Bauskas, Dobeles un Jelgavas rajoni, Aizkraukles, Daugavpils, Jēkabpils, Ogres un Rīgas rajonu Daugavas kreisā krasta teritorija, kā arī Tukuma rajona lielākā daļa. Reizumis no šī novada atsevišķi izdala Augšzemi, t.i., teritoriju uz austrumiem no Bauskas rajona robežas.
          Zemgales ģeogrāfisko ainavu veido Rīgas smiltāju līdzenums, Zemgales līdzenums, Viduslatvijas nolaidenuma dienvidu daļa, Sēlijas valnis, Aknīstes pacēlums, Vidusdaugavas viļņotā līdzenuma Daugavas kreisā krasta teritorija un Augšzemes augstiene. Parasti no šīm Zemgales virsas lielformām kā novada raksturīgāko izceļ Zemgales līdzenumu (daļu no Zemgales - Ņevežas līdzenuma, kas plešas starp Rīgas jūras līci un Nemunas upi pie Kauņas), kuru mēdz dēvēt arī par Zemgales brūnzemes līdzenumu. Tā auglīgās brūnzemes augsnes ar viļņojošajiem kviešu laukiem kļuvušas par šī novada lauksaimnieciskās kultūras simbolu, Zemgales līdzenums atrodas uz lēzena amfiteātra formas nolaidenuma, kura virsējos ūdeņus vienkopus savāc Lielupes (tā sākas pie Bauskas, kur satek Mēmele un Mūsa) baseins. Lielupei ir daudzas paralēli plūstošas pietekas - Svitene, Sesava, Vircava, Platona, Svēte, Tērvete, Auce, Bērze u.c. Tās veidojas tāpēc, ka necaurlaidīgā māla virskārta neļauj nokrišņu ūdeņiem iesūkties dziļākos slāņos, bet dabiskais virsmas slīpums un līdzenums nesekmē ezeru rašanos. Tikai Augšzemes augstiene priecē skatu ar paugurainām virsmas ainavām: Skrudalienes kalnu (201 m vjl.) un Egļu kalnu (124 m vjl.), kā arī līčaino Riču ezeru. Dziļākais ezers Zemgalē ir Sventes ezers (38 m).
          Tā kā Zemgales līdzenums atrodas Kurzemes augstieņu aizvējā, klimats te ir sausāks nekā kaimiņu novados. Lielāks ir arī saulaino dienu skaits. Auglīgās augsnes un labvēlīgie klimatiskie apstākļi Zemgalē sekmējuši zemkopības attīstību (ne velti novadu dēvē par Latvijas maizes klēti).
          Vēsture. Pirmie iedzīvotāji Zemgalē sākuši ienākt 9. gt. beigās - 8. gt. sākumā pr. Kr. Taču, spriežot pēc uzkalniņu kapu atradumiem Gailīšos, Slātē u.c., Zemgaļu un sēļu priekšteči te apmetušies tikai kopš 2. - 3. gs. 2. gt. sākumā zemgaļu apdzīvotā teritorija rietumos sniedzās līdz Ventai, bet ziemeļos sasniedza Gaujas lejteci. 10. - 12. gs. zemgaļu izplatības areāls sāka sašaurināties (Gaujas un Daugavas lejtecē dzīvojošie zemgaļi sajaucās ar lībiešiem un vēlāk asimilējās ar tiem), līdz 13. gs. sākumā vairs aptvēra tikai Lielupes baseinu. Lielākie zemgaļu apdzīvotie centri bija Tērvete un Mežotne. Šajā laikā zemgaļi bija suverēna, organizēta tauta zināmas teritorijas robežās ar savu valdnieku Viestartu. Bīskaps Alberts, ieradies Latvijā, no sākuma respektēja zemgaļu neatkarību: 1205. gadā noslēdza ar viņiem miera līgumu, palīdzēja zemgaļiem apgūt kara mākslu utt. Taču 1219. gadā bīskaps izšķīrās par Mežotnes zemgaļu pakļaušanu. Alberta plānus gan izjauca Viestarta bruņota iejaukšanās tomēr ilgstošs miers novadā vairs neiestājās. Sākās ilga, varonīga zemgaliešu cīņa par savas neatkarības saglabāšanu. Tā noslēdzās tikai 1290. gadā, kad, apjaušot tālākas pretošanās bezcerību, daļa zemgaļu atstāja savu pēdējo nocietināto pili - Sidrabeni un aizgāja uz Lietuvu, bet pārējie palika savā dzimtenē un pakļāvās svešinieku virskundzībai.
          Turpmākajos gadu simteņos Zemgales vēsture bija tuvu radniecīga Kurzemes vēsturei, ar kuru kopā tā veidoja apvienoto Kurzemes un Zemgales hercogisti, kā arī vēlāk, pēc reģiona pievienošanas Krievijai - Kurzemes guberņu. Šādu statusu novads saglabāja līdz 1918. gadam, kad nodibinājās Latvijas Republika. 1940. gadā neatkarīgās Latvijas teritoriju, tai skaitā arī Zemgali, okupēja PSRS. Kopš 1991. gada augusta Zemgale ir atjaunotās Latvijas Republikas sastāvdaļa.

Bibliogrāfija Zemgales novada studijām

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs