Sākums tournet@tournet.lv
Piektdiena, 15. novembris Leopolds, Undīne, Unda
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

ĒDOLE (EDWAHLEN)

          Ēdole (20 km no Kuldīgas, 9 km no Alsungas) ir sena apdzīvota vieta, kuras nosaukums Edualia minēts jau Alnas Balduīna līgumā ar kuršiem.
          Ēdoles pils Livonijas konfederācijas laikā ietilpa Kurzemes bīskapijā un bija Kurzemes domkapitula galda muiža. 1559. gadā bīskapiju savam brālim Magnusam nopirka Dānijas karalis Frīdrihs II. Pret šo darījumu protestēja bīskapijas pēdējais domprāvests, no Hanoveras ieceļojušais Ulrihs fon Bērs, kurš pretendēja uz bīskapa amatu. Lai izlīdzinātu domstarpības, Magnuss 1561. gadā virkni Kurzemes zemju, tai skaitā arī Ēdoli, norakstīja domprāvestam par dzimtīpašumu. Fon Bēru dzimta Ēdolē saimniekoja, sākot no tā brīža, līdz pat 20. gs.
          Pils celtniecība Vankas upītes augstajā krastā sākusies, domājams, 14. gs. Vispirms uzbūvēts celtnes ziemeļrietumu, bet vēlāk - dienvidrietumu korpuss, abus korpusus savienojošās nocietinājumu sienas un vārtu tornis dienvidaustrumu sienā. Tādējādi izveidojies slēgts pils pagalms. Savu pašreizējo izskatu iespaidīgā celtne ieguva pēc pārbūves 1840. gadā, kad tā tika arī stipri paplašināta. Pils rekonstrukciju vadīja Ādolfs fon Bērs, atgriezies dzimtenē pēc studijām Getingenā, kur viņa universitātes biedrs bija vēlākais Vācijas bundeskanclers Oto Bismarks.
          1905. gada revolūcijas laikā pils tika nodedzināta, bet laikā no 1906. gada līdz 1911. gadam Aleksandrs fon Bērs to atjaunoja agrākajā izskatā. Līdz Pirmajam pasaules karam celtne ieguva jaunu saimniecības pagalmu, kuru norobežo mūra siena ar Aleksandra torni.
          Ap pili plešas skaists Ainavu parks (7,5 ha) ar vairākiem desmitiem dižkoku. Vēl nesen tur zaļoja arī populārais Rūķīšu ozols, kuru apvij dažādas ar pils saimnieku likteņiem saistītas leģendas.
          Ievērojams arhitektūras un mākslas piemineklis ir 1648. gadā celtā Ēdoles luterāņu baznīca, kas atrodas netālu no pils, pašā Ēdoles centrā. Baznīcas plašā, jomos nesadalītā draudzes telpa bagātīgi izrotāta mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem un gleznojumiem. To vidū īpaši izceļas manierisma stilā veidotais altāra retabls un kancele (17. gs. vidus), kā arī rokoko ērģeļu prospekts un kungu sols ar gleznojumiem sānu luktās, kuros attēlotas Jēzus dzīves ainas (18. gs. otrā puse). Baznīcā skan vienas no vecākajām ērģelēm Latvijā. Instrumentu darinājis Tukuma ērģeļmeistars Kristofs Vilhelms Bravelaits 1786. gadā.
          1847. un 1848. gadā Ēdolē par rakstvedi strādāja vēlākais jaunlatviešu kustības līderis, izcilais Krievijas un Baltijas jūrniecības darbinieks Krišjānis Valdemārs (1825-1891). Lai popularizētu aktuālas sabiedriskās un tautsaimnieciskās idejas, viņš Ēdolē nodibināja t.s. Jūras izsmelšanas biedrību, kurā apvienojās vietējās jaunatnes aktīvākā daļa. Sapulces "jūras izsmēlēji" mēdza noturēt mākslīgi veidotajā romantiskajā saliņā - Ēdoles muižas dzirnavu dīķa vidū, kur tā redzama vēl joprojām.
          1848. gadā K. Valdemārs Ēdolē nodibināja pirmo latviešu lauku bibliotēku. Tā atradās vietējā mācītāja, latviešu folkloras vācēja Kārļa Gotlība Šmita (1794-1875) "paspārnē" - Ēdoles baznīcas ģērbkambarī.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs