Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 19. decembris Lelde, Sarmis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

VIĻAKA (MARIENHAUSEN)

          Viļakas pilsēta plešas Viļakas ezera dienvidu krastā pie Kiras upes (28 km no Balviem). Ar spilgtu iztēli apveltītam vēstures cienītājam romantisku pārdzīvojumu var sniegt Viļakas pilsdrupu apmeklējums. Latgalē populāra teika vēsta, ka pili uz prāvās Viļakas ezera salas esot uzcēlusi viena no trim Mākoņkalna (Volkenbergas) pils valdnieka meitām - Marija. No viņas vārda tad arī esot cēlies senais Viļakas nosaukums Marienhauza. Turpretī vēstures fakti liecina ko citu: tas bijis arhibīskaps Johans de Fehte, kurš 1293. gadā uz minētās salas uzcēlis nocietinātu klosteri un nosaucis to par Marienhauzu. Savukārt no 1509. līdz 1916. gadam, kad klosteris jau nonācis sabrukuma stāvoklī, arhibīskaps Jaspers Linde tā vietā uzcēlis stipru mūra pili Livonijas austrumu robežas sargāšanai. Lai novērstu krievu agresijas draudus, 1559. gadā arhibīskaps Vilhelms lielu savas valsts daļu (t.s. Livonia australis) līdz ar Viļaku ieķīlāja Polijas karalim Sigismundam II Augustam. Tomēr poļu garnizons, kurš Viļakas pili apsargāja kopš 1560. gada, nespēja atvairīt Ivana Bargā karaspēka iebrukumu. 1577. gadā. Drīz krievi stipri izpostīto pili gan atguva un to atjaunot iesāka Polijas karalis Stefans Batorijs, taču jau 1582. gadā Viļaku ieņēma zviedri, un pils tika nopostīta vēlreiz. Kad tajā pašā gadā starp Polijas un Lietuvas kopvalsti Žečpospoļitu un Krieviju tika noslēgts pamiers un Vidzeme (t.i., tagadējā Vidzeme, Latgale un Dienvidigaunija) tika pievienota Polijai, Viļakas pils kļuva par pilsnovada jeb stārastijas centru un jaunā administratora rezidenci. Tomēr Viļakas stārasti - ievērojamie magnāti Jans Karols Hodkevičs un vairākas Hilzenu dzimtas paaudzes - šeit uzturējās reti, un pils kalpoja galvenokārt kā garnizona apmetne. Grūti laiki pilij atsākās Zviedrijas un Polijas savstarpējo cīņu periodā, bet Ziemeļu karš to nopostīja pilnīgi.
          Turpmākajos gadsimtos Viļaka bija panīcis, pusaizmirsts miests. Saimnieciska un sabiedriska rosība tajā uzvirmoja tikai Latvijas neatkarības gados. Viļakā tolaik darbojās trīs baznīcas (katoļu, pareizticīgo un luterāņu), ģimnāzija, divas pamatskolas un mežkopības skola.
          Šaipus ezera, iepretim pils salai, atrodas Viļakas senpilsētas vieta. (13. gs. Viļaka bija latgaļu Atzeles zemes Purnavas jeb Pornavas novada centrs.)
          Pievilcīgs historicisma sakrālās arhitektūras paraugs ir Viļakas katoļu baznīca (celta no 1884. līdz 1890. gadam). Īpašu estētisku baudījumu sniedz celtnes gotisko formu harmoniskā saskaņa ar slaido egļu apstādījumiem.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs