INDRICA (GROß - INDRITZ)

          Neaizmirstamus iespaidus sev līdzi aizvedīs katrs, kuram pa samērā grūti izbraucamu zemesceļu izdosies nokļūt Indricā - nomaļā, toties pirmatnēji skaistā vietā pie Indricas upes ietekas Daugavā (apm. 20 km uz austrumiem no Krāslavas). Pašā upes stāvkrastā slaidu lapegļu ieskauta slejas miniatūra 17. gs. beigu sakrālās arhitektūras "pērlīte" - Indricas Jāņa Kristītāja katoļu baznīca. Tā ir viena no vecākajām Latgales koka baznīcām, kas piedzīvojusi mūsu dienas. Šo reti pievilcīgo, intīmo lauku dievnamu par grāfu Plāteru līdzekļiem cēluši vietējie amatnieki. Baznīciņa veidota kā vientorņa kvazibazilika (celtnes niecīgie sānu jomi ir tīri rudimentāri), un tās plānojumā skaidri nolasāma cēlāju vēlme, spītējot vietējo apstākļu pieticībai, turēties pie klasiskajiem monumentālās arhitektūras paraugiem.
          Centrālā altāra kokgriezumus darinājuši t.s. Stelmužes koktēlnieku skolas meistari - autodidakti. Neatkārtojamu savdabību viņu veikumam piešķir neviltotā naivisma klātbūtne barokālo formu un motīvu atdarinājumos. Ar baznīcas kokgriezumiem krasi kontrastē glezna "Sv. Marija Magdelēna" (18. gs. trešais ceturksnis) labā sānu altāra augšdaļā. Tā ir īstens rokoko profesionālās glezniecības meistardarbs.