Sākums tournet@tournet.lv
Otrdiena, 18. decembris Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

LUDZA (LUDSEN)

          Ludza ir tipiska Latgales mazpilsēta novada austrumos, 248 km no Rīgas. Tā atrodas skaistā, paugurainā vietā, piecu ezeru ielokā un glabā atmiņas par seniem, slavas apdvestiem laikiem, kad te pastāvēja ievērojamas latgaļu apmetnes un vijās dzīvais tirdzniecības ceļš pār Latgales augstieni.
          Vēsture. Pēc arheologu ziņām, Ludzas teritorija bijusi apdzīvota jau dzelzs laikmetā. Uz kalna, kur iepriekš atradusies nocietināta latgaļu pils, 14. gs. savu mūra pili uzcēluši ordeņbrāļi. Te izveidojusies arī apmetne, kuru līdz ar pili 15. - 18. gs. ne reizi vien nopostījis gan krievu, gan zviedru karaspēks (ziņas no 1765. gada liecina, ka tolaik pils jau bijusi drupās).
            Pēc Livonijas kara (1558 - 1583) Ludza tika iekļauta Pārdaugavas hercogistē, bet pēc Polijas - Zviedrijas kara (1600 - 1629) - Žečpospoļitas sastāvā. Līdz Polijas sadalīšanai 1772. gadā tā bija stārastijas administratīvais un garīgais centrs. Ludzas iedzīvotāju pamatnodarbošanās bija sīktirdzniecība un amatniecība. Drīz pēc Latgales pievienošanas Krievijai, 1777. gadā, Ludzai tika piešķirtas apriņķa pilsētas tiesības. Vēl pēc gada ķeizariene Katrīna II apstiprināja Ludzas izbūves plānu. 18. gs. pilsēta bija izvietojusies Lielā Ludzas ezera dienvidaustrumu un Mazā Ludzas ezera dienvidu krastā. Uz ziemeļrietumiem no upes, kas savieno abus ezerus, atradās tikai dažas ēkas. Kaut gan Maskavas - Ventspils dzelzceļa izbūve (1900) sekmēja pilsētas izaugsmi, tomēr pamatā Ludza arī turpmāk gandrīz nepārsniedza 18. gs. beigu apbūves robežas. Liktenīgs pilsētai bija 1938. gada ugunsgrēks, kurā aizgāja bojā apmēram 370 ēku, tai skaitā iespaidīgā Ludzas Katoļu draudzes baznīca (iesvētīta 1742. gadā).
          Apskates vietas. Ludzā Latgales apceļotājus visvairāk fascinē pilskalns ar ordeņa pilsdrupām. Tas atrodas uz zemesraga starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru, tā ka dabiski šķēršļi (ūdeņi un stāvas nogāzes) pilskalnu ietver no trim pusēm. Savukārt dienvidaustrumos iekšējo un ārējo priekšpili norobežo mākslīgi grāvji. Pils, kurai bijusi kvadrātveida forma un uz ziemeļaustrumiem izvirzīta piebūve, atradusies iekšējās priekšpils pagalma ziemeļrietumu stūrī. Pēdas pils mūros rāda, ka tā bijusi trīsstāvu celtne ar ieroču galeriju augšstāvā. Pils celtniecībā izmantots gan laukakmens, gan ķieģeļi. Tās ziemeļaustrumu izbūves ārsienā vēl tagad redzama smailloku arkatūras josla un no klinkerķieģeļiem veidots dekoratīvs raksts, kas Livonijas ordeņa piļu agrīnajā arhitektūrā sastopams samērā reti. Priekšpils apkārtmūra izdrupumi atklāj, ka tas pieder t.s. čaumalmūra tipam.
          Ārējās priekšpils teritorijā 18. gs. vidū uzceltā Sv. Dievmātes katoļu baznīca pilnīgi nodegusi 1938. gadā. Līdz mūsu dienām saglabājies vienīgi tās zvanu tornis. Ievērības cienīgs fakts ir tas, ka torņa virspamati uzmūrēti no maza izmēra jeb t.s. holandiešu ķieģelīšiem. Latvijas piejūras rajonos 18. gs. trešajā ceturksnī šis bija visai izplatīts, turpretī Latgalē tas sastopams tikai izņēmuma gadījumos.
          Līdzās zvanu tornim virs neliela uzkalniņa paceļas Karņicku dzimtas kapella (18. gs.). Šai celtnei, kura veidota pēc centriskā principa, ir regulāra astoņstūra forma. Šāds plānojums Latgalē ir reta parādība, un reģiona lielajās baznīcās nav sastopams vispār.
           Ludzas vēsturiskā centra arhitektoniskā dominante ir Uspenskas pareizticīgo katedrāle (1843). Atšķirībā no iepriekšējām celtnēm šis dievnams ir tipveida būve, kurā krusta kupola plānojums papildināts ar portiku un torni virs priekšbaznīcas.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs