Sākums tournet@tournet.lv
Otrdiena, 18. decembris Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas unapraksti

RAUNA (RONNENBURG)

          Rauna, viena no gleznainākajām un senatnes pieminekļiem bagātākajām vietām Cēsu apkaimē, izvietojusies skaistajā Raunas ielejā Vidzemes Centrālās augstienes pakājē (23 km uz austrumiem no Cēsīm). Raunas upes labajā krastā augstu virs apkārtējās apbūves paceļas teiksmu un leģendu apvītais Raunas pilskalns - t.s. Tanīsa kalns. Jau 1 gt. pr. Kr. pilskalnu apdzīvojuši Baltijas somi, bet ap 600. g. Raunas novadā ienākuši latgaļi. Visintensīvāk pilskalns bijis apdzīvots 9. - 14. gs. Kalna malas tolaik bijušas nocietinātas ar divām paralēlām ozola guļkoku sienām (tās atradušās 2 m atstatumā viena no otras), starp kurām bijuši sabērti laukakmeņi. Virs sienām pacēlusies īpaša virsbūve. Nocietinājumu iekšpusē bijušas vairākas guļkoku celtnes.
          Otrs iespaidīgākais apskates objekts Raunā ir arhibīskapa pils drupas. Grandiozā celtne, kas tapusi ap 1262. gadu arhibīskapa Alberta II laikā, reiz bija plašākā un vislabāk nocietinātā pils Rīgas arhibīskapijā. Arhibīskaps te ik gadu uzturējās no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim). Biežajās sadursmēs starp ordeni un arhibīskapa pili gan vairākkārt izpostīja, bet allaž atkal atjaunoja un modernizēja. Vērienīgi būvdarbi pilī norisinājās arhibīskapa Kaspera Lindes valdīšanas periodā (1509 - 1524), kad izveidoja priekšpils nocietinājumu vaļņu joslas, uzcēla lielgabalu torņus, kā arī izgreznoja pils interjeru reprezentācijas vajadzībām. Kapitulzāles sienas izrotāja ar visu Rīgas bīskapu un arhibīskapu portretiem. Livonijas kara gados (1558 - 1583) pils palika tikpat kā neskarta, turpretī lieli postījumi tika nodarīti t.s. pirmajā Ziemeļu karā (1654 - 1667). Celtnes nocietinājumu sistēma pēc tam vairs netika atjaunota, bet pili vēl 17. gs. otrajā pusē apdzīvoja Zviedrijas valsts padomnieka Svantes Bannera pēcteči. Līdz mūsu dienām no reiz tik lepnās Rīgas arhibīskapa rezidencpils pāri palikušas vienīgi mūru atliekas.
          Nozīmīgs sakrālās arhitektūras piemineklis ir Raunas baznīca, kuras pirmsākumi meklējami jau 13. gs. beigās. Turpmākajos gadsimtos gan tā vairākkārt pārbūvēta, īpaši pamatīgi 19. gs. sākumā un 1936. - 1937. gadā. Virs baznīcas dienvidu un rietumu ieejām redzami divi izcili vērtīgi akmenī kalti ciļņi - "Ādams un Ieva" un "Kristus pie krusta", kas darināti 14. gs. Raunas baznīca ievērojama arī ar to, ka 17. gs. otrajā pusē par mācītāju te strādājis viens no pirmajiem akadēmiski izglītotajiem latviešu izcelsmes mācītājiem Jānis Reiters (ap 1632 - 1695 vai 1697).
          Latviešu tēlniecības izcilākajiem sasniegumiem pieder Pirmajā pasaules karā kritušajiem karavīriem veltītais piemineklis Raunas centrā - t.s. Raunas "Koklētāja" (1933), kura autors ir pazīstamais tēlnieks Kārlis Zemdega (1894 - 1963).
          Dabas draugus priecē krāšņā Rauņa upes senleja ar stāvajiem, gleznainajiem krastiem, bet it īpaši - šejienes "raudošā klints" jeb t.s. Raunas staburags. Savukārt mūzikas cienītāji mēdz iegriezties tuvējā Cimzes pusmuižā, kur dzimis komponists, folkloras vācējs un latviešu skolotāju audzinātājs Jānis Cimze (1814 - 1881).

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs