Lielās ģildes nams           

          Meistaru un Amatu ielas stūrī paceļas iespaidīgais Lielās ģildes nams (šodien koncertzāle). Tagadējo apjomu un eksterjeru celtne iemantoja 1853. - 1859. gadā, kad radikāli tika pārbūvēta tirgotāju ģildes vecā divstāvu ēka. Celtnes rekonstrukcija norisinājās pēc Pēterburgas arhitekta Kārļa Beines (1815 - 1858) projekta viņa kolēģa rīdzinieka Heinriha Šēla (1829 - 1909) vadībā. Namu pārbūvējot, tika saglabāta, resp., tajā iekļauta t.s. Minsteres istaba (14. gs. sākums), Līgavas kambaris (piebūvēts 1512. gadā) un pagrabstāva telpas. Iespējams, ka pagrabstāvs līdz mūsu dienām vismaz daļēji saglabājies jau no 12. gs. beigām vai 13. gs. sākuma (uz to norāda romānikas stila kolonnu, kā arī no dolomīta kvadrātiem mūrētās sienas biezums 1,2 m). Izcila mākslinieciska vērtība piemīt Minsteres istabas (14. gs./19. gs.) un Līgavas kambara (16.gs./19. gs) interjera apdarei, kā arī manierisma stilā darinātajam kamīnam (1633), muzikantu ložai (1646) un diviem misiņa griestu lukturiem (1649 un 1699).