Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 15. maijs Sofija, Taiga, Arita, Airita
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija

           Sv. Jāņa baznīca           

           Bīskapa pirmā sētas vieta 1234. gadā tika atdota dominikāņu mūkiem, kuri te ierīkoja klosteri ar Sv. Jāņa baznīcu. 1297. gadā pilsoņi no šīs baznīcas apšaudīja ordeņa pili. Vēl šodien seno dievnamu grezno tīklu velves un dekoratīvais rietumu frontons, kuru celtne ieguva ap 1500. gadu veiktajā pārbūvē. Saglabājusies arī trīsjomu altārtelpa, uz kuras rēķina baznīcu paplašināja 1587. - 1589. gadā. Pašai draudzes telpai ar sienu pīlāru konstrukcijām ir tikai viens joms, kā tas raksturīgi dominikāņu t.s. šķūņu arhitektūrai. Sv. Jāņa baznīca ir rets šāda veida vēlās gotikas arhitektūras piemineklis Latvijā.
          Savukārt altārtelpas būvformas - kolonnas, pusaploces, arkas, pilastri, kā arī apmesto un neapmesto ķieģeļu mija tās sienu dekoratīvajā apdarē, - liecina par piederību manierisma stilam un reizē arī par ciešajiem reģiona kultūras sakariem ar Ziemeļeiropu pēcreformācijas laikā.
          Baznīcas interjeru bagātina daudzi vērtīgi mākslas darbi. No 17. gs. te saglabājušies divi manierisma misiņa griestu lukturi (1609 un 1666) un svečturis. Par rokoko mākslas izcilu darbu uzlūkojams baznīcas altāris (1767 - 1769), kuru veidojis galdnieks Kārlis Apelbaums (Rīgā viņš ieradies no Lībekas 1759. gadā). Baznīcas ērģeļu luktas rotā gleznojumi ar 13 reliģiskiem sižetiem (18. gs. ), bet sakristeju - latviešu vecmeistara Jaņa Rozentāla 1912. gadā darinātā glezna “Kristus pie krusta”.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna