Sākums tournet@tournet.lv
Ceturtdiena, 25. februāris Alma, Annemarija
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija

           Doma baznīcas un klostera ansamblis           

          Aiz 1211. gadā izbūvētajiem nocietinājumiem, kuri bija izvietoti gar ieplaku tagadējās Jaunielas rajonā līdz pat Daugavai, 13. gs. sāka veidoties Rīgas priekšpilsēta  jeb t.s. jaunā pilsēta (civitas nova). 1211. gadā bīskaps Alberts Rīgas domkapitulam te piešķīra zemes gabalu jaunas Doma baznīcas un klostera celšanai. Būvdarbi ilga visu 13. gs., jo mainījās pasūtītāju vēlmes un vajadzības, kā arī baznīcas stilistiskās uzbūves koncepcija. Turpmākajos gadsimtos grandiozā celtne vairākkārt, pēdējoreiz 20. gs. sākumā, tika pārbūvēta un paplašināta.
           Rīgas Doms īpaši ievērojams ar to, ka tas ir vienīgais katedrāltipa baznīcas un domkapitula klostera komplekss Baltijā. Baznīcas senākā, romāniskā daļa ir altārtelpa un daļēji arī šķērsjoms, kuru celtniecībā sākotnēji izmantoti kalti dolomītakmeņi, bet vēlāk lielformāta ķieģeļi. Pēc atšķirīgiem uzbūves principiem veidota baznīcas draudzes telpa. Iespējams, ka 13. gs. otrajā pusē baznīca pabeigta pseidobazilikālā risinājumā (t.i., ar vidusjoma paaugstinājumu, bet bez virsējā apgaismojuma), kamēr vidusjoma pašreizējais, bazilikālais veidojums radies 15. gs. otrajā pusē. Baznīcas ziemeļu portālu no 13. gs. speciālisti vērtē kā izcilāko gotiskā stila portālu Baltijā.
           Rīgas Doms ievērojams ne tikai ar savu senatnīgo atmosfēru un grandiozajiem izmēriem, bet arī ar daudzajām unikālajām mākslas vērtībām tā interjerā. Baznīcā izvietotās kapa plāksnes (14. - 17. gs.), epitāfijas (17. - 18. gs.), kanceles (1641) un ērģeļu prospekta (1601; 1681; 1773) mākslinieciskā apdare, gleznojumi (17. - 18. gs.) un vitrāžas (1883) sniedz vispusīgu ieskatu Latvijas glezniecības, tēlniecības un dekoratīvās mākslas vēsturē vairāku gadsimtu garumā. Domā skan firmas E.F. Walker & Co būvētās ērģeles, kuras tapušas 1883. - 1884. gadā un restaurētas Holandes ērģeļbūves firmā Flentrop - Orgelbou B.v. - Zaandam (laikā no 1981. -  1984. gadam). Savulaik Rīgas Doma ērģeles bija lielākās pasaulē.
          No klostera kompleksa vislabāk saglabājies austrumu korpuss ar sakristeju un kapitula zāli, kā arī krusta eja, kuras konsoles un kapiteļi liecina par to darinātāju ciešajiem sakariem ar Rietumeiropu. Pārējie korpusi ievērojami pārbūvēti 18. - 19. gs., un tajos iekārtots vecākais muzejs Latvijā - Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs. Tas sācis veidoties 1773. gadā uz Rīgas ārsta Nikolaja Himzeļa savāktās un pilsētai atdāvinātās kolekcijas pamata.
           No 1211. gada līdz 19. gs. (ar pārtraukumiem) šajās telpās atradās Rīgas Domskola, kurā 1764. - 1769. gadā strādāja izcilais vācu rakstnieks un filozofs Johans Gotfrīds Herders (1744 - 1803). Vēstures un kuģniecības muzeja priekšā ir neliels laukums, kurā 1864. gadā uzstādīts Herdera krūšutēls - pirmais kultūras darbiniekam veltītais piemineklis Rīgā. Šī bronzas skulptūra ir tēlnieka L. Šallera veidotā Herdera pieminekļa Veimārā augšdaļas atlējums.

 

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna