Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 8. maijs Staņislavs, Staņislava, Stefānija
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija

           Rīgas pils           

          Vecrīgas ziemeļrietumu teritorijas apbūve aizsākta 1220. gadā, kad bīskaps Alberts te uzcēlis hospitāli visu tautību un kārtu slimajiem un nabagajiem. 1330. gada 15. jūnijā šajā vietā likti pamati Rīgas pilij, kuras būvdarbi tika pabeigti 1353. gadā (tos vadīja mūrnieks Dītrihs Kreige). Īpaši pamatīgi nocietinātā celtne kļuva par Livonijas ordeņa mestra rezidenci. T.s. Desmitgadu karā (1481 - 1491) starp ordeni un pilsētu rīdzinieki pilij uzbruka ar sevišķu niknumu. 1484. gadā, pēc 6 mēnešu ilga aplenkuma pils garnizons padevās un rāte nolēma pili nojaukt. Tomēr jādomā, ka šis nodoms ticis īstenots tikai daļēji, un ap 1515. gadu, ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga valdīšanas laikā celtne atjaunota, saglabājot sākotnējo uzbūvi.
Rīgas pils (63 x 56 m) ir lielākā konventa tipa ēka Latvijā. Tās ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu stūros paceļas divi apaļi, bet abos pārējos stūros - četrstūraini kāpņu torņi. Zem pils izbūvētas pagrabtelpas, kuras sākumā pa daļai atradušās virs zemes un apgaismotas caur maziem lodziņiem pagalma pusē. Pagrabos uzglabāta galvenokārt munīcija un pārtika, bet uzbrukumu laikā tur paslēpti arī zirgi.
Pirmā stāva telpas un pagrabi bija atvēlēti kara materiālu noliktavām, kā arī darbnīcām un pārtikas glabātuvēm. Pils galvenās telpas atradās otrajā stāvā, krāšņākās no tām - dienvidu (Sv. Andreja kapella, remteris) un austrumu (kapitula zāle) korpusos. Rietumu korpusā bija izvietotas pils virtuves un citas saimniecības telpas, kā arī mestra dzīvoklis, bet pils ziemeļu spārnā - ordeņbrāļu guļamtelpas. Galvenajām otrā stāva telpām bijuši ļoti augsti (7 m) griesti, kurus rotājušas krāšņas velves. Tās diemžēl gandrīz pilnīgi iznīcinātas 17. - 19. gs. pārbūvju laikā. Pils trešais stāvs kalpoja aizsardzībai: tā ārsienās bija iebūvētas šaujamlūkas.
1562. gadā, pēc Livonijas sabrukuma un Pārdaugavas hercogistes izveidošanās Rīgas pils kļuva par poļu administrācijas rezidenci, kurā uzturējās stārasts un pils komandants ar garnizonu. Poļu laikā pils teritorijā tika uzceltas vairākas jaunas ēkas un viss tās komplekss apjozts ar zemes valni un platu ūdens grāvi. 1621. gadā Rīgu ieņēma zviedri, un līdz pat 1710. gadam pili izmantoja savas administrācijas vajadzībām. 1649. gadā zviedri priekšpils ziemeļrietumu stūrī uzcēla dzīvojamo ēku, kuras erkeru izgreznoja ar izteiksmīgiem manierisma stila ciļņiem, bet 1682. gadā austrumu korpusam piebūvēja arsenālu.
1783. gadā, kad Rīga jau vairākus gadu desmitus atradās Krievijas pakļautībā, pēc Vidzemes ģenerālgubernatora Georga fon Brauna pavēles arsenālu nojauca. Kapitulzāles skaistās tīklu velves tika upurētas, lai izbrīvētu plašākas telpas guberņas pārvaldei. Pārbūvju un piebūvju darbi pilī turpinājās visu 19. gs. Tādā kārtā radikāli izmainījās gan pils ārējais veidols, gan tās interjeru apdare un iekārta. Pēc Pirmā pasaules kara Rīgas pili pārņēma Latvijas valsts un nodeva Valsts Prezidenta rīcībā. Celtnē sākās jaunas pārbūves un reprezentācijas telpu izdaiļošana. Šobrīd pilī atrodas Latvijas Vēstures, Rakstniecības, teātra un mūzikas, kā arī Ārzemju mākslas muzejs.

 

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna