Citadele           

          Uz ziemeļiem no Vecpilsētas 17. gs. 30. gadu vidū sāka veidoties jauns cietoksnis, saukts par Citadeli. Sākotnēji tas kopā ar pili bija iekļauts vienotā Rīgas pilsētas aizsardzības sistēmā, bet 17. gs. Beigās, realizējot zviedru kara inženiera Ērika Dālberga (1625 - 1703) projektu, Citadeli atdalīja no pils un aizvirzīja tālāk uz ziemeļiem. Tādējādi izveidojās no pilsētas atsevišķi stāvošs cietoksnis ar sešiem bastioniem: Viktorijas (vēlāk Kristīnes) bastionu pie Rīgas pils, Kārļa Gustava, Kārļa XI, Gustava I, Kārļa IX un Gustava Ādolfa bastioniem, kā arī ar diviem - Prinča Gustava un Prinča Kārļa - ravelīniem.
Ievērojamas pārmaiņas Citadelē notika 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā, kad veco koka apbūvi šeit nomainīja ar mūra ēkām. Tapa jauna virskomendanta māja, virssardzes ēka, noliktavas, kazarmas utt. Daudzas no šim celtnēm pakāpeniski nojauca padomju varas gados. Izņēmums ir bijusī pareizticīgās draudzes Sv. Pētera un Pāvila baznīca, kuru projektējis arhitekts Kristofs Hāberlands. Dievnams celts 1781. - 1785. gadā. Tā kompozīcijā izmantots tālaika Krievijas arhitektūrā izplatīts paņēmiens: grieķu krusta formas draudzes telpai rietumu pusē pievienots vairākstāvu tornis. Savukārt celtnes eksterjera apdarē Hāberlands ienesis no antīkā mantojuma aizgūtas formas un motīvus.
Līdz mūsu dienām saglabājušās arī divas Citadeles provianta noliktavas (1723 un 1728), virssardzes ēka (1775) un kazarmas (18. gs. beigas).