Esplanādes laukums           

          Ziemeļaustrumos no Vecrīgas, starp Brīvības un O. Kalpaka bulvāriem, kā arī Elizabetes un K. Valdemāra ielām atrodas bijušais Esplanādes laukums. Tā ir neliela daļa no kādreizējās neapbūvētās zonas ap Rīgas cietoksni, kuru pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas saglabāja karaspēka apmācībām. Esplanādē rīkotas arī dažādas izstādes (tai skaitā Rīgas 700 gadu jubilejai veltītā grandiozā rūpniecības, mākslas un amatu izstāde), karaspēka parādes, Dziesmu u.c. svētki, mūsu dienās arī Dzejas dienu sarīkojumi.
          Esplanādes laukumu ieskauj trīs monumentālas, mākslinieciski augstvērtīgas sabiedriskas celtnes. Vecākā no tām ir arhitekta Roberta Pflūga projektētā Pareizticīgo katedrāle (1876 - 1884), kuru Kara ministrija šeit savulaik ļāva uzcelt izņēmuma kārtā. Iespaidīgais historicisma stila arhitektūras piemineklis veidots pēc bizantiešu paraugiem. Grezno katedrāles interjeru apdarē piedalījušies Pēterburgas Mākslas akadēmijas pedagogi.
          19. gs. beigās, pārvarot Kara ministrijas pretestību, tika iegūta atļauja vēl pāris sabiedrisku ēku uzcelšanai Esplanādes laukuma malā. 1902. - 1905. gadā šeit, tagadējā Oskara Kalpaka bulvārī 13, tapa Biržas komitejas komercskola (šodien Valsts Mākslas akadēmija). Šī izteikti gleznieciskā historicisma stila celtne, kuru projektējis arhitekts Vilhelms Bokslafs, veidota, sekojot 18. gs. Anglijā aizsāktajai tradīcijai, proti, turoties pie Šaipusalpu teritorijā izplatītajiem gotikas mākslas paraugiem.
          Pilsētas mākslas muzeju K. Valdemāra ielā 10a, turpat līdzās Komercskolas ēkai uzcēla 1903. - 1905. gadā. Projektējot šo celtni, tās autors arhitekts Vilhelms Neimanis, domājams, paturēja prātā faktu, ka pasaules slavenākie muzeji izvietoti senās pilīs. Acīmredzot tāpēc Mākslas muzejs iemantojis baroka laikmeta piļu arhitektūrai radniecīgus apveidus. Tajā pašā laikā gan muzeja telpu apgaismojums (ar virsgaismām), gan ekspozīcijas zāļu funkcionālais izkārtojums izveidots atbilstoši vismodernākajām jaunā laika prasībām.