Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 19. decembris Lelde, Sarmis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

BAUSKA (BAUSKE)

          Bauska, viena no senākajām un skaistākajām Zemgales pilsētām, atrodas 67 km uz dienvidiem no Rīgas, vietā, kur savienojoties Mūsas un Mēmeles upēm, izveidojas Lielupe. Šo pilsētu stāvajos, klinšainajos upju krastos, kurā līdzās mūsdienu apbūvei redzamas grandiozas ordeņlaiku pils drupas un citi ievērojami vēstures pieminekļi, savos tūrisma maršrutos mēdz iekļaut ikviens Zemgales apceļotājs.
           Vēsture. Pēc arheoloģiskās izpētes datiem, Bauskas pilskalnā jau 1. gt. pr. Kr. pastāvējusi nocietināta apmetne. Vēstures avotos Bauskas vārds pirmoreiz pieminēts gan tikai 1443. gadā - laikā, kad savu mūra pili Ordeņa valsts dienvidu robežas un svarīgā Lietuvas tirdzniecības ceļa sargāšanai te uzcēla Livonijas ordenis. Pils atradās pie pašas Mūsas un Mēmeles satekas - t.s. Ķirbaksalā. Uz trīsstūrainās zemes strēles aiz pils izveidojās miests ar baznīcu, krogu, kā arī amatnieku un tirgotāju mājām. Tomēr teritorija starp Mēmeli un Mūsu bija pārāk šaura, tāpēc pirmais Kurzemes hercogs Gothards Ketlers 1584. gadā miestu lika pārcelt uz Mēmeles kreiso krastu iepretim braslam. 17. gs. sākumā Bauska izauga par ievērojamu tirdzniecības un amatniecības centru. Ap 1609. gadu tai piešķīra pilsētas tiesības, kuras 1635. gadā tika papildinātas ar jaunām privilēģijām. 17. gs. Bauskai bija moderns regulārs plānojums (divas galvenās ielas, kuras gāja paralēli Mēmeles upei, perpendikulāri krustoja šķērsielas), plašs tirgus laukums ar rātsnamu centrā, divas luterāņu baznīcas un vienstāvu dzīvojamā apbūve.
          Smagus zaudējumus Bauska cieta Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa cīņās ar Poliju, bet jo īpaši - Ziemeļu karā. Tā sākumposmā pēc Kārļa XII pavēles pilsētā tika nojauktas koka celtnes, lai iegūtu materiālus pils nostiprināšanai, bet 1706. gadā, pēc Bauskas krišanas krievu rokās cars Pēteris I pili lika uzspridzināt un nocietinājuma vaļņus nolīdzināt ar zemi. Ziemeļu karš drupās pārvērta arī divas trešdaļas pilsētas. Iedzīvotāju postu vēl vairāk padziļināja karam sekojošais bads un 1710. gada mēra epidēmijas. 1812. gadā Bausku piemeklēja jauna liksta - Napoleona armijas iebrukums (cauri pilsētai veda ceļš, pa kuru franči un viņu sabiedrotie pārvietojās uz Krieviju). Bauska īsti atlaba tikai 19. gs. otrajā pusē, kad tā kļuva par vienu no galvenajām linu, graudu un lopu tirdzniecības centriem auglīgajā Zemgales novadā. Ap šo laiku Bauskā tika uzcelta vilnas vērptuve, divas kokzāģētavas, dzelzslietuve, lauksaimniecības darbarīku fabrika un citi uzņēmumi. 1914. gadā Bauskā jau bija 8300 iedzīvotāju.
          Apskates vietas. Bauskas apskati vēlams iesākt ar ordeņa pils (1443 - 1456) drupām, kuras paceļas virs 4 m augstas dolomīta klints Mēmeles un Mūsas satekā un saredzamas jau iztālēm. Pils veidota kā kastellas tipa celtne ar vārtiem austrumu pusē, kurus ietver divi dažāda izmēra torņi. Mazākajā no tiem uzturējusies pils vārtu sardze, bet lielākajā, apm. 20 m augstajā tornī atradusies zāle ar kamīnu un zvaigžņu velvēm, kurā acīmredzot dzīvojis fogts. Pils austrumu pusē bijusi priekšpils un dziļš aizsarggrāvis. Plaši būvdarbi priekšpils teritorijā veikti 16. gs. beigās, hercoga Frīdriha laikā, kad te iebūvēti jauni dzīvojamie korpusi. Ziemeļu korpusā ierīkoti hercoga apartamenti. Celtnei bijis grezns portāls manierisma stilā, un tās fasādi rotājušas akmenī kaltas detaļas, kā arī briljanta rustu apmetums. Šajā pils daļā patlaban norit restaurācijas darbi.
          Ievērības cienīgs arhitektūras piemineklis ir Bauskas luterāņu draudzes Sv. Gara baznīca, kura atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā, V. Plūdoņa ielā 13 a. Pats dievnams celts vietējās vācu draudzes vajadzībām 1591 - 1594. gadā, bet tornis ar vaļēju galeriju tam piebūvēts vēlāk 1614. gadā (18. gs. šī celtnes daļa stipri pārveidota). Baznīcas altārdaļas arhitektoniskajās formās - pretbalstos, smailloku arkās un krusta velvēs - bez grūtībām sazīmējamas tālaika Ziemeļeiropas arhitektūras raksturīgās gotiskā stila reminiscence. Garenvirzienā izstieptā draudzes telpa veidota, saglabājot viduslaiku katoļu baznīcām tipisko plānojumu ar uzsvērtu svēto būvlaidi. 
           Baznīcas interjeru grezno izcili baroka stila mākslas darbi: epitāfija Joahimam Heningam (1677), kuras autors ir gleznotājs Dītrihs fon Ceics, lūgšanu soli ar pieciem alegoriskiem gleznojumiem (1688) un Bauskas galdnieka Kristiāna Fogta darinātā lasāmpults (1689), ērģeļu prospekts (1766) un apgleznotā loža (1770). Baznīcā aplūkojama arī liela manierisma kapa plākšņu kolekcija un vairākas 17. gs. otrajā pusē un 18. gs. darinātas misiņa lustras ar filigrāniem gravējumiem baroka un rokoko stilā.
          Pilsētas vēsturiskajā centrā, galvenokārt V. Plūdoņa un Rīgas ielā, iespējams apskatīt vairākas 18. gs. dzīvojamās ēkas, bet bijušajā Tirgus laukumā redzams kādreizējais Bauskas rātsnams (17. gs.), kura celšanai pilsētas tēvi 1615. gadā saņēma atļauju no paša Kurzemes hercoga Frīdriha. Vēlāk celtne gan stipri pārbūvēta: tai nojaukts otrais stāvs un tornis, bet pirmā stāva telpas pielāgotas veikala vajadzībām.

Ikgadējie pasākumi

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs