Sākums tournet@tournet.lv
Otrdiena, 18. decembris Kristaps, Kristofers, Krists, Klinta
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

DOBELE (DOBLEN)

          Dobeles pilsēta plešas Zemgales līdzenuma rietumu malā, Bērzes upes krastos (72 km uz dienvidrietumiem no Rīgas). Tā ir viena no visvecākajām apdzīvotajām vietām Latvijā, kuras heroisko pagātni apdveš seno zemgaļu tēvzemes un brīvības mīlestība.
          Vēsture. Rakstītos avotos Dobeles vārds pirmoreiz iemūžināts 1254. gadā Zemgales dalīšanas grāmatā, kad Dobeles pils un novads tika piešķirts ordenim. Taču jau ilgi pirms vācu ienākšanas te pastāvēja stipra un slavena zemgaļu pils ar senpilsētu. 13. gs. Dobeles apkārtnē norisinājās sīvas cīņas pret krustnešiem, kuri Dobeles pili nevarēja ieņemt gandrīz 100 gadus (tikai 1279. - 1289. gadā vien tā izturēja sešus ordeņa karaspēka aplenkumus). 1290. gadā, kad krustneši bija pilnīgi izpostījuši apvidu un tālāka pretošanās ordeņa militārajam pārspēkam kļuva bezcerīga, zemgaļi paši nodedzināja Dobeles pili un aizgāja uz Lietuvu. 14. gs. pirmajā pusē ordenis zemgaļu pils vietā uzcēla mūra pili, kurā no 1376. gada līdz 1562. gadam uzturējās komturi. Pils tuvumā uz dzīvi apmetās amatnieki un tirgotāji.
          Pēc Livonijas ordeņvalsts sairšanas pēdējais komturs Matiass fon der Reke nonāca konfliktā ar Kurzemes hercogu Gothardu Ketleru. Hercogs Dobeli savā pārvaldījumā ieguva tikai pēc vairāku gadu bruņotas cīņas.
          Smagi Dobele cieta gan zviedru - poļu, gan Ziemeļu kara gados, un tās postu vēl vairāk padziļināja 1710. - 1713. gada mēra epidēmija, kuras laikā izmira gandrīz visi Dobeles iedzīvotāji. Pilsētas atdzimšana īsti iesākās tikai 19. gs., kad Dobele pamazām izvirzījās par Zemgales saimnieciskās un kultūras dzīves centru. 1870. gadā te tika sarīkoti pirmie Zemgales dziesmu svētki.
Pilsētas tiesības Dobelei piešķīra 1917. gadā. impulsu tās straujākai attīstībai deva Glūdas - Liepājas dzelzceļa līnijas izbūvēšana 1927. gadā.
          Apskates vietas. Netālu no tagadējā pilsētas centra, Bērzes upes labajā krastā paceļas ordeņa Dobeles pils drupas. Pili 1335. gadā uzcēla ordeņa mestrs Eberhards fon Mongeims. No 1642. gada līdz 1649. gadam pēc hercoga Frīdriha atraitnes Magdalēnas pasūtījuma pils tika pārbūvēta. Šajā laikā uzcēla palastu un aizsargmūra rietumu sienā iebūvēja jaunus vārtus. No ordeņlaikos celtās pils daļas līdz mūsu dienām nonākušas neregulāras konfigurācijas apkārtmūra atliekas, aizsargrāvju vieta un konventa ēkas korpuss, kas gan stipri pārbūvēts 17. gs. Savukārt no hercogienes Magdalēnas laika palasta saglabājušies mūri un ieejas portāla fragments.
          Pilsētas vēsturiskā centra dominante ir Dobeles luterāņu baznīca, kuru, iespējam, licis uzcelt ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs 1495. gadā. Celtne vēlāk gan ne vienreiz vien (1694., 1790., 1824. un 1864. gadā) pārbūvēta. Savu tagadējo torņa smaili baznīca ieguvusi tikai 1907. gadā. Vērtīgākais no mākslas darbiem, kuri apskatāmi dievnamā, ir Annas Dorotejas fon Tīzenhauzenas kapakmens (1648). Uz tā iedobtā ciļņa tehnikā attēlota pati aizgājēja līdz ar bērniem - dēlu un meitu. Manierisma stils te sevi piesaka galvenokārt bagātīgā auss skrimstalas ornamenta pielietojumā. Spilgts agrīnā manierisma mākslas paraugs ir Filipa fon Drahenfelsa epitāfija, kuru ap 1600. gadu darinājis Bērends Bodekers (? - 1618). Tā dāsni izgreznota hermām, rollverkiem un dekoratīviem uzrakstiem. Raibo kopiespaidu vēl vairāk pastiprina kontrastainā polihromija.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs