Brāļu kapu ansamblis

          Latviešu tautas svētnīca un reizē arī izcils starptautiska mēroga monumentālās mākslas piemineklis ir Brāļu kapu ansamblis Rīgas pirmajos Meža kapos. Tas veltīts Latvijas neatkarības cīņās kritušo karavīru piemiņai (te apbedīti apm. 2000 latviešu strēlnieki). Brāļu kapu ansambli veidojis radošu autoru kolektīvs: tēlnieks Kārlis Zāle un arhitekti Aleksandrs Birzenieks (1893 - 1980), Pēteris Feders (1868 - 1936) un Andrejs Zeidaks (1874 - 1964). Šis unikālais mākslas darbs tapis samērā īsā laikā, proti, 12 gados (1924 - 1936). Ansambļa telpa sadalīta trīs galvenās daļās: ieejas daļā ar vārtiem un liepu gatvi (sievišķības simbols), vidusdaļā ar simt ozolu birzi (vīrišķības simbols) un paaugstinātas terases un svētās uguns altāri (nedziestošās piemiņas simbols) un, visbeidzot, lejas daļā ar akmens sienu ieskautu kapulauku un sērojošās Mātes Latvijas tēlu. Ansambļa skulpturālās figūras - jātnieku grupas abpus vārtiem, “Ievainotais jātnieks”, “Divi brāļi”, Latvijas novadu heraldiskie tēli “Zemgale”, “Kurzeme”, “Vidzeme” un “Latgale”, Latvijas apriņķu heraldika, Senču un Mātes Latvijas tēls ar kritušajiem dēliem pieder pie visizcilākajiem sasniegumiem Kārļa Zāles daiļradē un reizē arī pie pašām augstākajām virsotnēm latviešu monumentālajā tēlniecībā vispār.