Sākums tournet@tournet.lv
Piektdiena, 24. septembris Agris, Agrita
 Ceļojumu mērķi
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

       Rundāles ziemas stāsts      

          Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona liktenis nedaudz atgādina Minhauzena piedzīvojumus. Viņam, tāpat kā Minhauzenam, dzīvē gājis kā pa celmiem: augšup, lejup, bet tomēr beigās viņš sasniedza virsotni!
          Kurzemes lauku muižnieks, Ernsts Johans fon Bīrens ( Ernst - Johann von Behren), kas vēlāk sevi pārdēvēja par Bīronu atbilstoši izrunai franču valodā, kļuva par Annas Ivanovnas, Pētera Lielā radinieces un hercoga Fridriha Vilhelma atraitnes, mīļāko. Kļūstot par carieni 1730. gadā, Anna Ivanovna piešķīra viņam hercogisti, kad Ketleru dzimta bija izmirusi.
          Bīrons bija ļoti ietekmīgs Annas valdīšanas laikā, bet pēc imperatores nāves tika gāzts un vēlāk notiesāts uz nāvi. Pēdējā brīdī viņam piešķīra piedošanu un Bīrons paglābās no ešafota, taču viņam bija jādodas izsūtījumā uz Sibīriju, kur viņš palika divdesmit divus gadus!
          Iespējams, šī ilgā ziema, kuru piepildīja ambīcijas, neatlaidīgā enerģija un apņēmība atriebties, deva viņam iedvesmu izdomāt projektus būvēm, kas slavinātu viņa atgriešanos: “Kurzemes lauva vēl nav beidzis rūkt!”, viņš droši vien lādējās, skicējot šo skulpturālo ūdenskritumu.
          “Kurzemes lauva” ierūcās no jauna 1762. gadā, kad Katrīna Lielā tam atgrieza troni. Viņš nāca pie varas apņēmības pilns un pabeidza pirms trīsdesmit gadiem uzsāktās pilis.
          Rundālē, kuru kādreiz sauca Ruhental, laika zoba skartā strūklaka atspoguļo šo dedzīgo neatlaidību izdzīvot un valdīt.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna