Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 8. decembris Gunārs, Vladimirs, Gunis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksts

TUKUMS (TUCKUM)

          Viena no senākajām Zemgales pilsētām - Tukums izvietojusies uz vairākiem gleznainiem pauguriem Slocenes upes krastos (65 km uz rietumiem no Rīgas). Mūsdienu Latvijā to pazīst kā mākslas, amatu un dārzu pilsētu.
          Vēsture. 10. - 12. gs. tagadējā Tukuma teritorijā pie Zvirgzdupītes aiz Karātavu jeb Kapu kalna pastāvējusi nocietināta senlatviešu pils. Pēc Kursas zemju dalīšanas 1253. gadā Tukumu ieguva Livonijas ordenis un ap 1300. gadu te uzcēla mūra pili. Tās apkārtnē drīz vien izvietojās tirgotāju un amatnieku apmetne. Tukums atradās pie stratēģiski svarīga kara ceļa (Heerstrasse), kas gāja no Livonijas uz Prūsiju, un tāpēc bieži cieta no dažādu zemju karaspēku iebrukumiem. Tā karā starp ordeni un Rīgas pilsētu (15. gs. pēdējā ceturksnī) Tukuma pili un senpilsētu izpostīja Rīgas algotņu karaspēks. Pēc Livonijas sabrukuma Tukums tika iekļauts Kurzemes hercogistē. Hercogu laikmetam raksturīgā saimnieciskā rosība (īpaši vara cepļa ierīkošana) sekmēja iedzīvotāju skaita pieaugumu Tukumā, un 1658. gadā tas sasniedza 1000. Īstu uzplaukumu Tukumam tolaik tomēr neizdevās piedzīvot: pārāk smagi to skāra poļu - zviedru savstarpējās cīņas 1605., 1625., 1658. un 1700. gadā. Pilsētas attīstību aizkavēja arī tas, ka 17. gs. sakariem ar Rietumeiropu, kuri līdz tam tika uzturēti caur Tukumu, tika atrasts taisnāks ceļš caur Skrundu, Dobeli un Jelgavu.
          1795. gadā, pēc Zemgales pievienošanas Krievijai, Tukumam piešķīra pilsētas tiesības. Taču vēl aizvien trūka spēcīgāku impulsu tā saimnieciskajai attīstībai. Tādi radās tikai tad, kad tika izbūvētas dzelzceļa līnijas Rīga - Tukums (1877) un Jelgava - Tukums (1904). 20. gs. sākumā Tukumā bija jau apm. 8000 iedzīvotāju. Tie nodarbojās gan ar tirdzniecību, gan amatniecību, bet galvenokārt - ar dārzkopību. Līdz pat mūsu dienām Tukuma dārzniecības ar saviem ražojumiem un ziediem apgādā ne vien Rīgu un Rīgas jūrmalu, bet ieguvušas labu slavu un noieta tirgu arī ārpus Latvijas robežām.
          Apskates vietas. Senākais arhitektūras piemineklis Tukumā, precīzāk, šī pieminekļa atliekas, ir ordeņa pils tornis un apkārtmūra fragments. Tas ir viss, kas palicis pāri no kādreizējās, ap 1300. gadu celtās kapellas tipa pils. Savā laikā celtne pildīja pieceļa pils un reizē arī saimniecības centra funkcijas, tāpēc tā bija nodota pils pārvaldnieka, nevis komtura vai fogta pārziņā. Pārvaldnieka sēdeklis atradās Rīgā, bet tiešo pārvaldi uz vietas veica ordeņa kara algotņi - landsknehti. Karā starp ordeni un Rīgas pilsētu 15. un 16. gs. Tukuma pili nopostīja Rīgas karaspēks. Tāpēc pils jau 1564. gadā tika pieskaitīta nojaucamiem cietokšņiem.
           Turpat pilsētas centrā, netālu no pils atrodama Tukuma luterāņu baznīca (celta ap 1687. gadu). Turpmākajos gadsimtos tā vairākkārt pārbūvēta (1788. - 1789., 1856. - 1858. gadā un pēc Pirmā pasaules kara, 1922. - 1923. gadā). Tomēr baznīca vēl joprojām saglabājusi savu sākotnējo kompozīciju, t.i., apvienotu draudzes un kora telpu (tā noslēdzas ar poligonālu apsīdu), kurai rietumu galā piebūvēts tornis.
          Apm. 2 km uz austrumiem no Tukuma centra, Parka ielā 7 atrodas Durbes pils ar skaistu ainavu parku 30 ha platībā. Pils celta 1820. - 1821. gadā pēc arhitekta Johana Georga Berlica projekta. Durbes muižas īpašnieks tajā laikā bija grāfs Kristofs Johans fon Mēdems. Durbes pils līdzīgi Elejas, Mežotnes, Kazdangas u.c. Zemgales un Kurzemes pilīm veidota pēc pallādiāniskā klasicisma paraugiem. Šī stila īpatnības īpaši izceļas pils stāvu izkārtojumā, portiku izveidē un fasādes vertikālajā dalījumā. Pils parka arhitektūru bagātina klasicisma stila paviljons (19. gs. pirmā puse).

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna