Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 27. maijs Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
 Ceļojumu mērķi
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Ieteikumi
 Tūrisma dokumenti
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

Kultūrtūrisms Baltijas valstīs*

SATURS

Kopsavilkums
Projekta principi un process
Īsi par Baltijas valstīm
Definīcija
Kultūrtūrisma nozīmīgums
Pašreizējās Baltijas valstu kultūrtūrisma politikas izvērtējums

Atbildība valsts līmenī
Plāni un stratēģijas
Koordinācija
Likumu un politiku ieviešana
Tehnoloģiskais atbalsts un informācija
Finansiālie instrumenti un nodokļu politikas
Nekustamā īpašuma nodoklis, pieeja un ierobežojumi
Uzņēmumu ienākuma nodoklis
Vietējo pašvaldību finansiālā politika
PVN
Autotransporta nodokļu izmantošana
Nestspēja
Sabiedriskā pieejamība
Žogi un šķēršļi
Visiem cilvēkiem pieejamas ēkas
Informatīvie materiāli
Tūrisma informācijas biroji
Norādes un informācija par objektiem
Interneta portāls
Noteikumi par ēdienu un dzērienu kvalitāti
Savlaicīgs atbalsts
Pirmsstruktūrfondi

KOPSAVILKUMS
          Saskaņā ar vīziju kultūrtūrismam Baltijas valstīs līdz 2006. gadam ir jākļūst par atzītu nacionālās tautsaimniecības nozari, par virzošo spēku nacionālajos tūrisma sektoros Baltijas jūras reģionā, pazīstamam starptautiskajā tirgū ar tādu produkta koncepciju, kuras pamatā ir ilgtspējīga, īsta kultūra un kultūras mantojums.
          Baltijas valstu kultūrtūrisma attīstības galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un kultūras attīstību, kuru papildinātu kultūras resursu saglabāšana un aktīva veicināšana ar pieaugušu dzīvotspējīgu kultūrtūrisma pakalpojumu piedāvājumu, daudzveidību, kvalitāti un pārdošanu. Pamatojoties uz pašreizējo situāciju un lai nodrošinātu kultūrtūrisma ilgtspējīgu attīstību Baltijas valstīs, ir būtiski svarīgi:

  • skaidri noteikt atbildību par kultūrtūrisma attīstību valsts un ministriju līmenī;
  • pieņemt kultūrtūrisma stratēģiskos dokumentus;
  • nodrošināt vairāk tehnisko zināšanu kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļu īpašniekiem;
  • izveidot kultūrtūrisma attīstību veicinošus finanšu instrumentus un nodokļu politiku;
  • turpināt ieviest likumus un pieņemt stingru politiku kultūras mantojuma aizsardzībai, lai pasargātu to no citu interešu spiediena;
  • ieviest tādu politiku un pozitīvus pasākumus, kas veicinātu pieeju publiskiem un privātiem objektiem, kuri ir interesanti kultūrtūrismā;
  • padarīt objektus pieejamākus visiem cilvēkiem; tai skaitā - cilvēkiem ar īpašām fiziskām vajadzībām;
  • nodrošināt informāciju vairāk valodās;
  • pielāgot objektu un tūrisma informācijas biroju darba laiku tūristu vajadzībām;
  • izvietot vairāk norāžu un informācijas par to, kā nokļūt kultūrtūrisma objektos;
  • izveidot Baltijas kultūrtūrisma interneta portālu;
  • ieviest realizējamus noteikumus par ēdienu un dzērienu kvalitāti, lai arī tūristiem būtu iespējams nogaršot vietējās virtuves un vietējo dzērienu paraugus;
  • nodrošināt, lai valsts atbalsts kultūras pasākumiem tiktu piešķirts 2 gadus pirms attiecīgā pasākuma;
  • piešķirt lielāku valsts finansējumu lielākas pievienotās vērtības radīšanai un pieminekļu, dievnamu, muzeju, arheoloģisko un vēsturisko objektu atjaunošanai, restaurācijai un aizsardzībai;
  • uzraudzīt ienākumu plūsmu un kultūrtūrisma aizplūšanu;
  • veikt pētījumu par tūrisma ietekmi un noteikt objektu nestspēju;
  • panākt, ka tūrisma industrija vairāk izmanto kultūras un vēstures mantojumu;
  • vairāk atbalstīt amatniecības tradīcijas;
  • koncentrēties uz mūziku un deju, lai attīstītu kultūrtūrismu;
  • izmantot minoritāšu kultūras mantojumu un bagātos multikulturālos resursus;
  • izmantot padomju mantojumu;
  • izmantot tos aspektus, kuri pēdējo 50 gadu laikā ir palikuši tikpat kā neskarti;
  • pievērst lielāku uzmanību kultūrtūrismam izglītībā un zinātnē;
  • nodibināt sistemātiskas, regulāras un ilgtermiņa partnerattiecības ar uzņēmumiem;
  • diskutēt par kultūras „tūristifikāciju”;
  • panākt politikas veidotāju apņemšanos realizēt ilgtspējīgu attīstību;
  • izveidot noteikumus par ilgtspējīgu kultūras mantojuma un tūrisma attīstību;
  • nodrošināt izpratni un pieeju tehnoloģiskajām zināšanām par aizsardzību un konservāciju;
  • nostiprināt nemateriālā kultūras mantojuma dimensiju kultūrtūrismā;
  • veicināt saziņu starp profesionāļiem un vietējo sabiedrību;
  • nostiprināt starptautisko sadarbību;
  • nostiprināt Baltijas kultūrtūrisma produktu starptautisko mārketingu;
  • veikt tirgus pētījumus;
  • palielināt tūrismu visa gada garumā;
  • attīstīt Baltijas reģionu kā kultūrtūrisma paraugreģionu;
  • paplašināt kultūrtūrisma produktu klāstu;
  • uzraudzīt un uzlabot produktu kvalitāti;
  • aptvert visu reģionu un visus gadalaikus ar pieejamiem kultūrtūrisma pakalpojumiem;
  • attīstīt investīciju politiku, lai atbalstītu ieguldījumus kultūrtūrismā;
  • saliedēt starpsektoru sadarbību;
  • efektīvāk izmantot galveno izejas tirgu tuvumu;
  • efektīvāk izmantot iekšzemes tirgu;
  • nodrošināt sistemātiskas izglītošanās iespējas;
  • iesaistīt vairāk vecu cilvēku kultūrtūrisma pasākumos

PROJEKTA PRINCIPI UN PROCESS
          Šis politikas dokuments par Baltijas kultūrtūrismu ir tapis ar UNESCO finansiālo un intelektuālo ieguldījumu un atbalstu.
          Politikas dokumenta par Baltijas kultūrtūrismu projektu, kas tika veikts no 2001. gada rudenim līdz 2003. gada pavasarim, realizēja Igaunijas UNESCO Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas UNESCO Nacionālajām komisijām.
          Projekta mērķis bija veicināt sadarbību starp kultūrpolitikas veidotājiem, vietējām pašvaldībām, kultūras mantojuma speciālistiem un tūrismā jomā strādājošajiem, lai gatavību un sapratni par nepieciešamību rīkoties kopā iztulkotu konkrētā rīcībpolitikā un darbībās. Šī projekta rezultāts ir šis Baltijas kultūrtūrisma politikas dokuments.
          Projekts palīdzēs sasniegt UNESCO prioritāti kultūras jomā, proti, „kultūras daudzveidības aizsardzību un plurālisma un starpkultūru dialoga veicināšanu.” Dodot savu ieguldījumu arī kultūras un attīstības saišu stiprināšanā ar tūrisma palīdzību, šīs projekts arī atbilst Rīcības plānam, ko pieņēma Starpvaldību konference par kultūrpolitiku attīstībai, kura notika Stokholmā, 1998. gada 30, aprīlī - 2. martā.
          Politikas dokumenta veidošanas procesā visās trīs Baltijas valstīs tika uzsāktas publiskas diskusijas par kultūrtūrismu. Visās trīs valstīs tika izveidotas darba grupas, kurās bija gan tūrisma, gan kultūras sektora pārstāvji. Gan nacionālajos, gan visu Baltijas valstu līmeņos tika sarīkotas vairākas tikšanās, lai apkopotu apspriestu politikas dokumentam nepieciešamo informāciju. Darba grupas apkopoja ministriju, tūrisma organizāciju, muzeju un citu objektu, tūrisma kompāniju, kultūras un citu tieši vai netieši ar kultūrtūrismu saistītu iestāžu informāciju un viedokļus. Tika organizētas vairākas apaļā galda diskusijas. Šī darba kulminācija bija Baltijas kultūrtūrisma konference, kura notika 2003. gada maijā Tallinā un tik rīkota attiecīgajām valsts institūcijām sadarbojoties ar UNESCO, PTO, BTC, Eiropas Savienību, Eiropas Padomi, ICOMOS, ICOM, Ziemeļvalstu Ministru padomi, lai apspriestu politikas dokumenta projektu. Politikas dokuments tiks iesniegts UNESCO, Baltijas Asamblejai un citām institūcijām, kurām ir īpaša ietekme uz turpmāko kultūrtūrisma attīstību Baltijas valstīs.

ĪSI PAR BALTIJAS VALSTĪM
          Vēl nesen viena politiska vienība ar trim vēstures un kultūras ziņā atšķirīgām, senām Eiropas tautām Baltijas valstis ir un aizvien ir bijušas piederīgas Eiropai. Padomju ideoloģija izdarīja visu, kas bija tās spēkos, lai rietumus pārliecinātu par pretējo, un piecdesmit gadus ilgusī propaganda savu panāca. Divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados daudzi jauca Baltiju ar Balkāniem, uzskatīja to vienkārši par Krievijas daļu, kurā tiek runāts kādā krievu valodas dialektā.
          Starp Baltijas valstu kultūrām pastāv skaidras atšķirības, gluži tāpat kā starp Vāciju un Franciju.
          Lietuviešu un latviešu valodas abas pieder baltu valodu grupai, taču šīs valodas nav tik tuvas, lai cilvēki varētu saprasties, runājot tajās abās. Igauņu valoda un Latvijas mazākumtautības lībiešu valoda arī somugru valodas, radniecīgas somu valoda. Latviešiem un lietuviešiem tautas dziesmas, kuras savā būtībā atšķiras, ir tikpat svarīgas kā islandiešiem sāgas. Visām trim Baltijas valstīm ir unikālie Dziesmu svētki brīvdabas estrādēs, kuras reizēm mēdz dēvēt par „dziesmu stadioniem”. Pašreizējo kultūras nozīmi visām trim Baltijas tautām simbolizē Latvijas prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kura ir pazīstama ar savām grāmatām par unikālajām dainām.
          Lietuvieši gandrīz pilnībā ir katoļticigī, latvieši un igauņi tradicionāli ir protestanti, izņemot Latvijas katolisko austrumdaļu - Latgale. Latvijai un Igaunijai ir izeja uz Baltijas jūru, un šīm abām valstīm kuģniecības un zvejniecības intereses ir svarīgākās nekā Lietuvai, kurā vēsturiski daudz lielāka loma ir bijusi lauksaimniecībai. Lietuva daudzējādā ziņā ir orientēta uz Poliju un Centrāleiropu, turpretim Igaunija un Latvija - uz Skandināviju un Vāciju. Turklāt arī Igaunijai aizvien ir bijušas ciešas attiecības ar Somiju.
          Šo daudzo atšķirību un līdzību avots ir meklējams vēsturē. Kopēji ir iebrucēji, militāras okupācijas, svešu varu vērstā politika pret šo reģionu ir atstājušas gan politiskās, gan garīgās pēdas. Baltijas mierīgā Dziedošā revolūcija, ko simbolizēja tūkstošiem igauņu, latviešu un lietuviešu, kuri 1989. gada 23. augustā, rokās sadevušies, nostājās rindā no Tallinas līdz Viļņai, parādīja Baltijas solidaritāti, vienotību un gudrību, cīnoties pret svešzemju agresoriem tajos gados, kas noveda pie neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Tāpēc šķiet, ka ir vairāk nekā dabiski, ja ārpusnieki par Baltijas valstīm runā kā par grupu.
          Baltijas reģions lielāko daļu tās dokumentētās vēstures ir atradies kādas varas pakļautībā - Padomju Savienības, Krievijas, dažādu bruņinieku grupu, galvenokārt vācu izcelsmes, poļu vai zviedru. Modernās vēstures posmā Baltijas valstis pirms 1991. gada bija neatkarīgas tikai no 1918. līdz 1940. gadam.
          Sākot no 12. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam pašreizējo Igauniju un Latviju, kas agrāk bija pazīstamas kā Igaunija, Livonija un Kurzeme, kontrolēja vācu dižciltīgās ģimenes, kuras runāja lejasvācu dialektā, kas bija izplatīts Hanzas savienības laikā. Šajā pierotā gan Igaunijas, gan Latvijas pilsētas bija Hanzas savienības centri, un vienā brīdī Rīga bija lielāka Zviedrijas karaļvalsts pilsēta. Ietekmes nākušas galvenokārt no Ziemeļeiropas kaimiņiem.
          Turpretim Lietuva savā laika bija saistīta ar Poliju un bija viena no tā laika Eiropas varenākajām valstīm. Lietuvas lielhercogiste, cīnoties pret iebrucējiem no austrumiem un rietumiem, 15. gadsimtā izdevās kļūt par tā laika lielāko politisko vienību, kas pletās no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai.
          Pat pēc iekļaušanas Krievijas impērijā, Lietuvas zemes bija nošķirtas no Igaunijas un Latvijas. Lietuvas zemes tika sašķeltas dažādas grupās, un Lietuva bija saistīta ar Poliju vai Prūsiju.
          Vēsturiski atšķirības starp Baltijas valstīm un Skandināviju ir tikušas pārāk uzvērtas, gluži tāpat kā pārlieku dramatizētas līdzības starp Baltijas valstīm. Laika gaitā viss Baltijas jūras reģions, kurā ietilpst gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis, tiks uztverts kā reģions ar ciešām iekšējām saitēm, kuras dažādā veidā saista visas šīs valstis un kultūras. Ziemeļvalstu ekonomiskā, politiskās un kultūras interese par Baltijas valstīm un to intereses ir tik spēcīgas kā nekad agrāk.
          Labās kaimiņattiecības ir viens no daudzajiem iemesliem, kāpēc Baltijas valstīs ap tūkstošgades miju ir bijusi visstraujāk augošais IKP un ekonomika Eiropā. Tāpat arī Baltijas valstu iestāšanās Eiropas Savienībā liecina par atgriešanos laikmetā pirms nacionālo valstu izveidošanās, kad visas Baltijas valstis bija saistītas Hanzas savienībā.

DEFINĪCIJA
          Kultūrtūrisms nozīmē ceļošanu, kas ir saistīta ar kultūras vides, tai skaitā - ainavu, vizuālās un izpildmākslas, kā arī īpašu (vietējo) dzīves stilu, vērtību, tradīciju, pasākumu pieredzēšanu, kā arī ar citiem radošiem un starpkultūru apmaiņas procesiem.

KULTŪRTŪRISMA NOZĪMĪGUMS
          Kultūrtūrisms ir nozīmīgs dažādu iemeslu dēļ; tam ir pozitīva ekonomiskā un sociālā ietekme, tas veido un nostiprina identitāti; tas palīdz veidot tēlu, tas palīdz saglabāt kultūras un vēsturisko mantojumu, izmantojot kultūru kā instrumentu, tas veicina harmoniju un sapratni starp tautām; tas atbalsta kultūru un palīdz atjaunināt tūrismu.
           Ekonomisko un sociālo ietekmi veido kultūrtūrisma un atbalstošās uzņēmējdarbības radītie ienākumi. Pieaug vietējās ražošanas apjoms, jo kultūrtūrisma darbības ir cieši saistītas ar citām tautsaimniecības nozarēm. Tā kā kultūras tūrismam ir nepieciešami darbinieki, tad attiecīgajā reģionā pieaug nodarbinātība, jo viesi iesaistās vietējā kultūrā un to novērtē. Tas palīdz attiecīgā reģiona iedzīvotājiem un kļūst par reģionālās attīstības pozitīvu katalizatoru. Tādējādi tas uzlabo arī demogrāfisko situāciju reģionos, radot jauniešiem nākotnes perspektīvas. ES valstīs kultūrtūrisms ir svarīgākais instruments reģionālās attīstības stratēģijās. Kultūrtūrisms rada labāku vispārējo infrastruktūru un dzīves vidi - ne tikai tūristiem, bet arī vietējai sabiedrībai, un tāpat arī dažādā darbība aptver visu attiecīgo ceļojuma maršruta teritoriju. Kultūrtūrisms piešķir attiecīgajam maršrutam identitāti, tas kļūst pazīstams, piesaista intereses un cilvēkus, kuri savukārt palīdz marketēt vispārējo vietējo produkciju. Kultūrtūrisma pozitīvais devums ekonomiskajā un sociālajā attīstībā ir tāds, ka tas vietējiem iedzīvotājiem rada jaunas idejas un vēlmi sadarboties.
          Kultūrtūrisms palīdz veidot un nostiprināt identitāti. Tas ir būtisks aspekts nacionālā un vietējā lepnuma un gara saglabāšanai un nostiprināšanai.
          Kultūra un mantojums ir būtiski valsts tēla veidošanā, tādējādi kultūrtūrisms var kļūt par izšķiroši svarīgu instrumentu, veidojot pozitīvu valsts starptautisko tēlu.
          Kultūrtūrisms palīdz saglabāt kultūras un vēstures mantojumu. Tūrisms dod ļoti svarīgu ieguldījumu kultūras un vēstures mantojumā, nodrošinot iespējas tradīciju saglabāšanai un finansējumu mantojuma aizsardzībai, kā arī panāk to, ka apmeklētājiem rodas lielāka izpratne par mantojuma vērtību. Īsumā - lielāka sabiedrības interese un lielāks finansējums aizsardzībai. Tūrisma interese par kādu mantojuma objektu var būt izšķiroša, lai panāktu politisko atbalstu attiecīgā objekta pārvaldībai un aizsardzībai. Labi pārvaldīts kultūrtūrisma objekts var veicināt tradīciju atdzimšanu un objektu un pieminekļu atjaunošanu. Kultūrtūrisms ļauj rast līdzsvaru staro mantojuma aizsardzību un izmantošanu. Ja objekts tiek pārmērīgi izmantots, tas tiek izpostīts, un nākotnē ienākumu vairs nebūs. Tādējādi tiek dabiski radīta ilgtspējīgas domāšanas nepieciešamība.
          Pasaulē, kuru nomāc konflikti un ksenofobija, kura bieži vien izaug no pārpratumiem, kultūrtūrisms var veicināt kultūras harmoniju un izpratni starp tautām. Vairāk dziļu zināšanu par citu tautu kultūrām veicinās sapratni un vēlmi sadarboties. Tas sekmē komunikāciju un integrāciju. Kultūrtūrisms rada papildus ienākumus kultūrai un tādējādi ir ļoti svarīgs kultūras atbalsta faktors. Tā kā kultūrtūrisms palīdz dažādot pieprasījumu un paplašināt sezonu, tas ir būtisks arī tūrisma industrijas tālākai attīstībai. Kultūrtūrisms vairāk atbilst modernajām attīstības tendencēm, un jādomā, tas piedzīvos turpmāku pieaugumu tūrisma nozarē. Kultūrtūrisms atbilst pieprasījumam, kuru rada augošais izglītības līmenis, novecojošie iedzīvotāji, pieaugošā sieviešu loma tautsaimniecībā, īso ceļojumu pieaugums, kā arī tas, ka cilvēki vairāk nododas jēgas meklējumiem. Tā dēvētie „tematiskie parki” ir radījuši augošu interesi par kultūrtūrismu, un internets ir ideāli piemērots kultūrtūrisma sekmēšanai. Kultūrtūrists iztērē vairāk naudas nekā vidusmērā tūrists, kā arī ceļojumā pavada vairāk laika. Pieaugošais dzīves temps rada nepieciešamību pēc brīvā laika un pagātnes saglabāšanas, un kultūrtūrisms kļūst par nopietnu biznesu.

PAŠREIZĒJĀS BALTIJAS VALSTU KULTŪRTŪRISMA POLITIKAS IZVĒRTĒJUMS

Atbildība valsts līmenī
          Baltijas valstu valdības nav noteikušas, kura ministrija valsts līmenī atbild par kultūrtūrisma attīstību. Parasti valsts kultūrtūrisma politika tiek veidota atrauti no valsts kultūrpolitikas. Līdz ar to Baltijas valstīs kultūrtūrisms nav atradis īsto saimnieku. Ne ekonomikas ministrijas, kuras atbild par tūrismu, nedz kultūras ministrijas, kuras atbild par kultūru, nav uzņēmušās pilnu operatīvo atbildību par kultūrtūrisma attīstību. Pirms sākt rīkoties, ministrijas gaida valdības lēmumu. Tāpēc tūrisma kompānijām ir grūti atrast stabilu un kompetentu partneri valsts līmenī, lai runātu par kultūras un kultūrtūrisma jautājumiem. Lai izveidotu labāku kultūras un tūrisma koordināciju, Igaunijas Tūrisma padome 2003. gada aprīlī izveidoja nacionālo kultūrtūrisma darba grupu.

Rekomendācija:
          Baltijas valstu valdībām tiek ieteikts definēt, kura no ministrijām valsts līmenī atbild par kultūrtūrisma attīstību vai arī izveidot starpministriju darba grupu, kas varētu koordinēt ar kultūrtūrisma attīstību saistītos jautājumus. Šādā darba grupa vajadzētu būt pārstāvjiem no ministrijas, kura parasti atbild par tūrisma attīstību, no kultūras ministrijas un jebkuras citas ministrijas, kuras lēmumi būtiski ietekmētu kultūrtūrisma attīstību.
         Ja tiek izvēlēts starpministriju darba grupas modelis, tad to vajadzētu tās ministrijas pārstāvim, kura atbild par tūrisma attīstību, visās Baltijas valstīs tā ir Ekonomikas ministrija.

Plāni un stratēģijas
          Kultūrtūrisms tiek pieminēts virknē nacionālo attīstības plānu un stratēģiju, tomēr galvenokārt - īsi. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālajos tūrisma attīstības plānos vai programmās nav atsevišķas kultūrtūrismam veltītas nodaļas. Igaunijas Nacionālajā Tūrisma attīstības plānā 2002. - 2005. gadam ir norādīts, ka Igaunijas galvenie tūrisma resursi ir vēsturiskais mantojums (viduslaiku pilsētu centri, nocietinājumi un muižas), kultūras mantojums (mūzika, dejas un amatniecība, tautas mākslas festivāli), dabas vide (ainava, ūdenskrātuves, aizsargātās zonas).
          Tikai Lietuvā ir nacionālā līmenī pieņemts stratēģisks dokuments par kultūrtūrismu, kurā tiek aprakstīta institūciju plānotā rīcība kultūrtūrisma sekmēšanai. Šo dokumentu 1998. gadā pieņēma Kultūras ministrija, taču tas nav ieviests. Latvijā ir izveidots nacionālā dokumenta projekts par galvenajiem kultūrtūrisma attīstības principiem.
          Pozitīva tendence ir vērojama reģionālajos un vietējos attīstības plānus. Piemēram, kultūras un vēstures mantojums tiek īpaši minēts kā viena no septiņām prioritātēm Latvijas Vidzemes Reģiona Attīstības stratēģijā.
          Rīgā, Latvijā ir izstrādāta Kultūrtūrisma koncepcija.
          Igaunijas pilsētas Tartu attīstības plānā kultūrtūrisms ne tikai tiek pieminēts, tajā arī tiek definēts, kādā veidā kultūrtūrisms būtu attīstāms laika posmā no 2004. līdz 2006. gadam.
          Lietuvā Viļņas pilsētas Attīstības stratēģijā, kuru pilsētas dome apstiprināja 2002. gadā, ir ietverti dažādi pasākumi kultūrtūrisma izaugsmes veicināšanai. Tomēr termins „kultūrtūrisms” netiek bieži lietots.

Rekomendācija:
          Tiek ieteikts nacionālajos tūrisma attīstības plānos un programmās vairāk koncentrēties uz kultūrtūrismu, vēlams - atsevišķā sadaļā. Baltijas valstīm vajadzētu nacionālajos līmeņos pieņemt stratēģiskos dokumentus par kultūrtūrismu, aprakstot, kas noteiktām institūcijām ir veicams kultūrtūrisma sekmēšanai. Tāpat arī kultūrtūrismam ierādāma pienācīga vieta arī reģionālās un vietējās attīstības plānos un programmās.

Koordinācija
          Reizēm pausta kritika par to, ka valsts, reģionālo un vietējo pašvaldību iestāžu, nevalstisko organizāciju un tūrisma kompāniju sadarbība kultūrtūrisma attīstīšanai neesot pietiekami stipra. Tas daļēji izskaidrojams ar to, ka atbildība nav skaidri noteikta arī nacionālajā līmenī.

Rekomendācija:
          Ir jānostiprina nacionālo, reģionālo un vietējo pašvaldības iestāžu, nevalstisko organizāciju un tūrisma kompāniju sadarbība kultūrtūrisma attīstības veicināšanai. Šajā ziņā pozitīvu ietekmi dotu skaidra atbildības noteikšana par kultūrtūrismu nacionālajā līmenī.

Likumu un politiku ieviešana
          Visās Baltijas valstīs ir likumi tūrisma jomā. Atsevišķa likuma par kultūrtūrismu valstīs nav. Parasti ar kultūru saistītajā likumdošanā kultūrtūrisms netiek minēts. Daži likumi ir cieši saistīti ar kultūrtūrisma attīstību. Labs piemērs tam ir Latvijas parlamenta Saeimas 2003. gada 16. aprīlī pieņemtais likums „Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību” kā reakcija uz nekontrolēta būvniecības procesa draudiem un Rīgas pilsētas nespēju nodrošināt pilsētas vēsturiskā centra pietiekamu aizsardzību.
          Baltijas valstu valdība aizvien biežāk izpelnījušās cieņu, ieviešot likumus un pieņemto stingru politiku, lai aizsargātu kultūras mantojumu pret citu interešu spiedienu.
          2003. gada martā Latvijas kultūras ministre Ingūna Rībena apstiprināja Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumu piešķirt vēstures pieminekļa statusu nocietinājumam Komētforts, tādējādi apturot SIA „Baltic Oil Terminal” plānus būvēt naftas terminālu Rīgā, Daugavgrīvā. Uzņēmums bija draudējis vērsties tiesā un celt prasību pret valsts atbildīgajām iestādēm vairāku miljonu ASV dolāru apjomā gadījumā, ja tiktu apturēti naftas termināla būvniecības darbi.
          Tallinā tika uz ievērojamu laiku atlikta jaunas ielas celtniecība starp Rävala ielu un universālveikalu Stockman, lai nodrošinātu atklātās viduslaiku ēkas atlieku atbilstošu aizsardzību un saglabāšanu. Tā kā tika plānots darbus pabeigt pirms Eurovison dziesmu konkursa Tallinā 2002. gada maijā, šis lēmums nebija ne viegli pieņemams, ne populārs.
          Tomēr noteikumu un normu ieviešana ne vienmēr norit veiksmīgi. Lēmumi, kas tiek pieņemti par zonējumu, var atstāt nopietnas sekas uz kultūras un dabas vidi.
          Tam piemērs ir Pērnavas pilsēta Igaunijā, kurā pilsētas atbildīgās iestādes mainīja robežu Piekrastes parkam (Igauniski: Rannapark), kas ir aizsargāta teritorija, un šķiet, ka tagad tā rezultātā ir iespējams būvēt piecstāvu mājas tieši līdzās pludmales zonai, teritorijā, kurai vajadzēja būt aizsargātai. Tā kā lēmumu pārcelt aizsargātās zonas robežu pilsētas dome neizskatīja un nepieņēma, kā tam vajadzētu būt, tad nav skaidrs, kura iestāde saskaņā ar Igaunijas likumdošanu ir par to atbildīga. Šis process kopumā ir radījis nokaitētas emocijas un diskusijas vietējā sabiedrībā, kura, kā šķiet, nostājas pret atbildīgo iestāžu spertajiem soļiem.
          Tajā pašā laikā šīs pašas pilsētas atbildīgās iestādes arī ierosināja kūrorta un atpūtas zonas plānošanu turpmākajiem gadiem, kas ir minams kā pozitīvs solis.

Rekomendācija:
          Baltijas valstu valdībām tiek ieteikts turpināt ieviest likumus un pieņemt stingru politiku, lai aizsargātu kultūras mantojumu pret citu interešu spiedienu. Nedrīkst pieļaut zonējuma maiņu, ja tas var apdraudēt kultūras vidi.

Tehnoloģiskais atbalsts un informācija
          Baltijas valstīs ir stingri noteikumi, kas regulē tādu objektu, kuri ir definēti kā kultūras, vēstures vai arhitektūras pieminekļi, konservāciju, rekonstrukciju un atjaunošanu. Mantojuma iestādes šādu pieminekļu īpašniekiem piedāvā ierobežotu tehnoloģisko atbalstu. Tomēr Latvijas un Igaunijas gadījumā, atšķirībā no Vispārējiem būvniecības noteikumiem, kuri nosaka skaidru un precīzu būvatļaujas iegūšanas sistēmu, ir sūdzības, ka nepastāv skaidra un caurredzama sistēma atļaujas iegūšanai no Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijas, ja objekts ir kultūras, vēstures vai arhitektūras piemineklis. Turklāt arī nepastāv publiska datu bāze vai pieejama informācija par darbiem, ko šādu objektu īpašnieki ir veikuši agrāk. Tāpēc reizēm piļu un muižu īpašniekiem ir grūti attīstīt šīs ēkas kultūrtūrisma mērķiem. Reizēm šķiet, ka aizsardzības nolūkā noteiktie ierobežojumi padara neiespējamu šādu īpašumu attīstīšanu publiskai un komerciālai izmantošanai, kaut gan ilgtspējīgas attīstības galvenā doma ir nevis tikai aizsargāt ar ierobežojumiem, bet galvenokārt nodrošināt atbalstītu un veselīgu attīstību visu iesaistīto pušu un aspektu interesēs.
          Lietuvas sistēmu tūrisma eksperti vērtē kā tik sarežģītu, ka tā funkcionējot kā uzaicinājums dot amatpersonām kukuļus. Tas daļēji izskaidro to, kāpēc virknē ēku fasādēs Viļņas vecpilsētā ir lieli, moderni logi, kuri neatbilst likumiem un noteikumiem. Mantojuma eksperti arī uzskata, ka šādas tendences ir vērojamas tāpēc, ka ir nepietiekams skaits inspektoru, kuri kontrolētu situāciju, kā arī pastāvošās administratīvo soda naudu sistēmas dēļ, kura ir sarežģīta, prasa daudz laika un ir grūti piemērojama. Igaunijas Altaskivi pils gadījumā tika apdraudēta ES finansēta rekonstrukcija, jo procesa vidū Igaunijas mantojuma atbildīgās iestādes ieviesa stingrākus noteikumus īpašumu atjaunošanai, un piešķirtie fondi neļāva pilnībā ievērot jaunākos kritērijus.

Rekomendācija:
          Mantojuma atbildīgajām iestādēm vajadzētu sniegt vairāk tehnoloģiska atbalsta tādu ēku, kas ir definētas kā kultūras, vēstures vai arhitektūras piemineklis, īpašniekiem. Vajadzētu būt pieejamai viegli saprotamai informācijai papīra formātā un internetā par to, kā rīkoties un kādus noteikumus jāievēro, ja īpašnieki vēlas saglabāt, rekonstruēt vai atjaunot savas ēkas. Tiek ieteikts Valsts Kultūras pieminekļu inspekcijai un citām līdzīgām valsts iestādēm izstrādāt precīzas, caurskatāmas un standartizētas sistēmas, kā iegūt atļaujas tiem īpašniekiem, kuru nolūks ir saglabāt, atjaunot vai restaurēt ēkas ar kultūras, vēstures vai arhitektūras nozīmi. Tai skaitā - skaidru un atklātu politiku par to, kāda dokumentācija ir iesniedzama. Vajadzētu padarīt pieejamu publisku datu bāzi vai informāciju par tiem darbiem, ko iepriekš veikuši šādu pieminekļu īpašnieki. Tādējādi piļu un muižu īpašniekiem būtu vieglāk attīstīt šīs ēkas kultūrtūrisma mērķiem.

Finansiālie instrumenti un nodokļu politika
          Baltijas finansiālie instrumenti un nodokļu politika darbojas gan kā kultūrtūrisma attīstības stimuls, gan šķēršļi.
          Jo vairāk līdzekļu tiek ieguldīts un jo labākā stāvoklī ir kultūras, vēstures vai arhitektūras piemineklis, jo lielāka tā vērtība, un tā rezultātā - lielāks maksājamais nodoklis. Tāda ir pašreizējā situācija Latvijā. Šādā sistēma reizēm ir motivācija šādu pieminekļu īpašniekiem uzturēt savas ēkas vai pieminekļus sliktā stāvoklī.

Rekomendācija:
          Baltijas finanšu instrumentiem un nodokļu politikai vajadzētu darboties kā kultūrtūrsima attīstību stimulējošam faktoram. Šīm sistēmām vajadzētu motivēt īpašniekus radīt pievienoto vērtību un uzturēt savas ēkas vai kultūras, vēstures vai arhitektūras pieminekļus labā tehniskā stāvoklī.

Nekustamā īpašuma nodoklis, pieeja un ierobežojumi
          Latvijā pastāv nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi tikai tā sauktajiem nacionālās nozīmes kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļiem. Liels skaits pieminekļu, kas ir tūrisma intereses lokā un kuriem ir kultūras, vēstures vai arhitektūras nozīme, ir ārpus šīs definīcijas, un to īpašniekiem ir jāmaksā nodokļi tāpat kā parastiem uzņēmumiem. Ja tiek veiktas kādas saimnieciskas darbības, piemēram, darbojas viesnīca, tad nekustamā īpašuma nodoklis ir jāmaksā pat tajā gadījumā, ja objekts ir tā dēvētais nacionālās nozīmes piemineklis. Neraugoties uz faktu, ka īpašniekiem atjaunojot un attīstot savu īpašumu, vajadzēja ievērot virkni ierobežojumu, un par to viņi nekādu kompensāciju no valsts nesaņēma. Gluži pretēji, viņi tiek „sodīti”, ja uztur savas ēkas labā tehniskā stāvoklī un mēģina attīstīt kultūrtūrismu. Neraugoties uz to, vai īpašnieki izlemj saglabāt un atjaunot ēkas ar oriģinālo vēsturisko interjeru, vai tie nolemj to atvērt vai neatvērt publikai, vai tie nolemj saglabāt un atjaunot koka vai ķieģeļu ēku, nekustamā īpašuma nodoklis ir vienāds.

Rekomendācija:
          Tiek ieteikts atcelts nekustamā īpašuma nodokli uz periodu, kas nebūtu īsāks par 10 gadiem, ja ēka ir veiksmīgi saglabāta, rekonstruēta un atjaunota un ja vai nu nacionālās atbildīgās iestādes, kura atbild par kultūras mantojuma aizsardzību, uzskata to par nacionālas nozīmes kultūras pieminekli, vai ja vietējā pašvaldība uzskata, ka tam ir vietēja kultūras, vēstures vai arhitektūras nozīme. Šāda sistēma palielinātu to ēku skaitu, kurām varētu piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, tādējādi pozitīvi ietekmējot kultūrtūrisma attīstību. Tāpat arī šādām ēkām varētu tikt piešķirts pastāvīgas nodokļu atlaides statuss. Saimniecisko darbību, piemēram, viesnīcas atvēršanu, nevajadzētu uzskatīt par argumentu pret nekustamā īpašuma nodokļu atlaides piešķiršanu.
          Nodokļu atlaides saņemšanas nosacījumam vajadzētu būt ēkas regulārai pieejamībai publikai.
          Ja ierobežojumi attiecībā uz ēku izmantošanu rada īpašniekiem, kuri savas ēkas ar kultūras, vēstures vai arhitektūras vērtību uztur labā tehniskā stāvoklī, finansiālus zaudējumus, tad valstī vajadzētu izveidot kompensācijas sistēmu.
          Izmantojot papildus finansiālos stimulus, īpašniekus vajadzētu mudināt saglabāt un atjaunot ēkas ar oriģinālo vēsturisko interjeru. Tāpat arī papildus finansiālos stimulus vajadzētu radīt tiem, kuru vēlas saglabāt, atjaunot un restaurēt koka ēkas.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis
          Nepastāv uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides uz noteiktu gadu skaitu tām viesnīcām un citām tūrisma kompānijām, kuras cenšas atjaunot un attīstīt muižas un pilis vai citus kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļus.
          Ja pils vai muižas īpašniekam ir jāievēro visas valsts prasības un ierobežojumi, bet nodokļu atlaides nepastāv, tad bieži vien ēku restaurācija izrādās pārāk dārga. Tāpēc ēkas netiek restaurētas un sabrūk.

Rekomendācija:
          Vajadzētu uz noteiktiem gadiem piešķirt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides tiem viesnīcu vai tūrisma kompāniju īpašniekiem, kuri cenšas atjaunot un attīstīt muižas un pilis vai citus kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļus.

Vietējo pašvaldību finansiālā politika
          Dažas vietējās pašvaldības ir pieņēmušas finansiālo politiku kultūrtūrisma sekmēšanai.
          Ventspils pilsēta Latvijā ir pieņēmusi tādu politiku, saskaņā ar kuru tiek piešķirti ilgtermiņa kredīti tiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri vēlas atjaunot un uzturēt labā tehniskā stāvoklī ēkas ar kultūras, vēstures un arhitektūras vērtību. Šķiet, ka citām Latvijas pilsētām nav tādu finansiālo resursu, lai tās spētu piedāvāt tādu pašu sistēmu. Igaunijā Pērnavas pilsētas atbildīgās iestādes sadarbībā ar krāsu ražošanas uzņēmumu piedāvā krāsu bez maksas privātmāju īpašniekiem, kuri vēlas remontēt savu namu fasādes, bieži vien tās ir koka mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara.

Rekomendācija:
          Vietējām pašvaldībām tiek ieteikts pieņemt finansiālo politiku kultūrtūrisma veicināšanai, nodrošinot aizdevumus vai finansiālas priekšrocības tiem, kur vēlas saglabāt, atjaunot vai restaurēt ēkas vai pieminekļus, kuriem ir kultūras, vēstures vai arhitektūras vērtība.

PVN
          Visas Baltijas valstis ir pazeminājušas PVN viesnīcu pakalpojumiem. Igaunijā un Lietuvā tas ir pazemināts līdz 5% (1.01.2004), Latvijā tas ir 9%, salīdzinājumā ar parasto 18% PVN likmi visās trīs Baltijas valstīs. Latvija kultūras pasākumiem lielāko tiesu PVN netiek piemērots. Lietuvā kultūras pasākumi tiek uzskatīti par komercdarbību, un tiem, ar retiem izņēmumiem, tiek piemērota tāda pati likme kā cita veida uzņēmējdarbībai. Igaunijā tiek piemērotas zināmas atlaides, taču ne visiem pasākumiem un kultūras norisēm.
          Ārzemju tūristi var saņemt PVN atmaksu par tām precēm, kuras viņi izved no Latvijas, ja to vērtība pārsniedz 50 LVL (apm. 90 EUR). Lietuvā teorētiski pastāv līdzīga sistēma, taču nav apstiprināta praktiskā tehnoloģija. Igaunijā šādas sistēmas nav.

Rekomendācija:
          PVN viesnīcu pakalpojumiem visās Baltijas valstīs vajadzētu pazemināt līdz 5%. Kultūras pasākumus vajadzētu atbrīvot no PVN. Vajadzētu noteikt PVN atmaksu ārzemju tūristiem par pirkumiem, kuru vērtība sasniedz 50 EUR.

Autotransporta nodokļu izmantošana
          Dažās vietējās pašvaldības Baltijas valstīs, piemēram, Rīgā un Jūrmalā Latvijā un Neringā un Trakai Lietuvā, automašīnām ir jāmaksā nodeva, iebraucot pilsētā vai pilsētas daļā. Arī Igaunijā, Pērnavā un Tallinā bija šāda sistēma. Neraugoties uz to, ka autotransporta kustība, kas rada piesārņojumu un vibrāciju, ietekmē kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļu stāvokli, ļoti ierobežota šo ievākto nodokļu daļa tiek novirzīta šādu pieminekļu atjaunošanas atbalstam. 2002. gadā Jūrmalā tie bija 2%, bet Rīgā - 0%. Igaunijā, Tallinas vecpilsētā autotransportam vairs ierobežojumi nepastāv.

Rekomendācija:
          Ne mazāk par 40% no visām ievāktajām nodevām par automašīnu iebraukšanu pilsētās vai pilsētas daļā ir jānovirza kultūras, vēstures un arhitektūras pieminekļu atjaunošanas atbalstam, jo autotransporta radītais piesārņojums un vibrācija ietekmē šādus pieminekļus.

Nestspēja
          Baltijas valstīs ir atsevišķi likumi un labi funkcionējošas institūcijas, kuras kontrolē ar ietekmi uz vidi saistītos jautājumus. Un tomēr reti tiek pētīta ar tūrismu saistītā nestspēja.
          Sociālās ietekmes pētījums, kas tika izdarīts Igaunijas Kihnu salā, parādīja, ka postījumi tiek nodarīti ne tik daudz dabai, cik dabiskajam dzīves veidam, jo šķiet, ka vietējās kopienas nestspēja ir tuvu kritiskajam līmenim, kad aktīvā tūrisma sezona ilgst tikai 3 mēnešus. Agrāk Kihnu iedzīvotāji bija pieraduši pie tā, ka tūristi ierodas uz 3-4 vasaras sezonas mēnešiem, taču 2003. gada aukstajā ziemā, aizsalstot jūrai, tūristi varēja ierasties, un tas kļuva populāri arī ziemā, kas radīja apgrūtinājumus „ziemas miegā ieslīgušajai” kopienai. Pašlaik salā nav noteikti nekādi ierobežojumi tūrismam, kaut gan sala aktīvi cenšas iegūt UNESCO objekta statusu, kas varētu mainīt tūrisma ievirzi.

Rekomendācija:
          Ir jāaizveido un jāpiemēro tūrisma attīstības nestspējas izpētes sistēma, ietverot arī pētījumus par ietekmi uz vidi un sabiedrību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu kultūrtūrisma attīstību.

Sabiedriskā pieejamība
          Parasti kultūrtūrisma intereses objekti sabiedrībai ir pieejami. Tomēr ir arī piemēri tam, kad pieeja gan publiskām, gan privātām ēkām, kā arī ezeru, upju un jūras krastiem ir apgrūtināta.
          Prezidenta pils Viļņā ir viens piemērs, kad cilvēkiem divas nedēļas pirms plānotā apmeklējuma ir jāiesniedz pieteikums. Tāpēc ārzemju tūristiem, kuri ieradušies uz īsu apmeklējumu, šo publisko ēku apmeklēt ir grūti.
          Tallinā prezidenta birojs ierosinājis novirzīt tūristu autobusus prom no prezidenta pils Kadriorgā. Automašīnu novietošanas ierobežojumi tādējādi skar arī tās grupas, kuras apmeklē līdzās esošo Kadriorgas pili, kurā atrodas muzejs.
          Rīgas jūgendstila kvartālos ir ļoti grūti iekļūt namu iekšienē, jo dzīvokļi pieder privātpersonām. Nav izveidota politika šo ēku pieejamības sekmēšanai.

Rekomendācija:
          Ir jāievieš tādas politikas un pozitīvi pasākumi, kuri sekmētu kultūrtūrismu interesējošo publisko un privāto objektu pieejamību. Ja publiskā vai privātā objekta īpašniekam valsts iestādes piešķir atbalstu saglabāšanai, atjaunošanai vai restaurācijai vai kāda cita veida atbalstu, tad ir jānoslēdz līgums par to, ka vismaz daļa no ēkas noteiktās stundās vairākas reizes nedēļā būs publiski pieejama. Lai saņemtu jebkura veida nodokļu atlaides, īpašniekiem ir jāparaksta līgums, kas garantē ēkas publisku pieejamību noteiktās stundās vairākas reizes nedēļā.
          Valsts atbildīgajām iestādēm vajadzētu pieņemt tādus lēmumus un likumdošanā iestrādāt tādus nosacījumus, kas nodrošinātu, ka vismaz daļa publisko ēku, kuras ir tūrisma intereses objekti, noteiktās stundās nedēļas laikā būtu atvērtas.

Žogi un šķēršļi
          Baltijas valstīs nelegāli uzcelto žogu dēļ cilvēkiem ir grūti baudīt brīvu pieeju jūras piekrastei un upju un ezeru krastiem, kas ir garantēts likumdošanā. Lietuvas vecpilsētās ir ierobežota pieeja vēsturiskajiem pagalmiem, jo privātīpašnieki vārtus slēdz. Reizēm atbildīgās valsts iestādes tiek kritizētas par to, ka tās pret šādiem publiskās pieejamības zonu ierobežojumiem necīnoties pietiekami aktīvi.

Rekomendācija:
          Atbildīgajām valsts iestādēm ir jāpieņem stingrāki noteikumi un daudz enerģiskāk jāreaģē šo noteikumu neievērošanas gadījumos, lai nepieļautu, ka nelegāli uzbūvētu žogu un citu šķēršļu dēļ cilvēkiem ir grūti baudīt tiem likumā noteikto brīvo pieeju jūras krastam un upju un ezeru krastiem. Brīvā pieeja ir tūristu interesēs un sekmēs pieeju kultūras un vēstures objektiem.

Visiem cilvēkiem pieejamas ēkas
          Virkne muzeju pēdējā laikā ir ieviesuši politikas, kas padara ēkas labāk pieejamas visiem cilvēkiem, tai skaitā - cilvēkiem ar īpašām fiziskām vajadzībām. Ir uzbūvēti jauni lifta un ieejas. Bieži vien bērniem , pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām tiek piedāvātas biļetes ar atlaidēm. Rīgas Medicīnas muzejs piedāvā ekskursijas pa muzeju zīmju valodā.

Rekomendācija:
          Visiem muzejiem un citām kultūras iestādēm tiek ieteikts ieviest politikas, kuras padarītu ēkas labāk pieejamas visiem cilvēkiem, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām fiziskām vajadzībām. Ir jāuzbūvē jauni lifti un pieejas. Bērniem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jāpārdod ieejas biļetes ar atlaidēm.

Informatīvie materiāli
          Muzeji un vietas ar kultūras, vēstures un arhitektūras nozīmi bieži vien atzīst nepieciešamību padarīt tās apmeklētājiem pieejamākas, piedāvājot informāciju vairākās svešvalodās un nodrošinot audio gidus.
          Bieži vien pietrūkst bezmaksas informācijas.

Rekomendācija:
          Ekspozīcijas ir jāpadara apmeklētājiem pieejamākas, piedāvājot vairāk informācijas svešvalodās un nodrošinot audio gidus. Tiek ieteikts arī nodrošināt vairāk bezmaksas materiālu.

Tūrisma informācijas biroji
          Tūrisma informācijas biroji, it īpaši tiek, kas atrodas ārpus galvaspilsētu rajoniem, bieži vien sestdienās, svētdienās un vakaros ir slēgti, kādēļ tūristiem, kuri interesējas par kultūru, ir grūti iegūt informāciju. Muzeji reizēm tiek kritizēti par to, ka tie nav atvērti vakaros un nav izveidojuši veikalus ar plašu kultūras produktu piedāvājumu klāstu, kur tūristi varētu iegādāties piemiņas lietas un kas uzlabotu šo objektu finansiālo situāciju.

Rekomendācija:
          Tūrisma informācijas biroju darba laiku vajadzētu piemērot tūristu vajadzībām. Tūrisma informācijas birojiem un muzejiem vajadzētu būt atvērtiem nedēļas nogalēs un vasaras sezonās - vakaros. Jāievieš elastīgums un tāda uzņēmējdarbības filozofija, kura vairāk uzmanības pievērstu peļņas gūšanai, nevis stingriem noteikumiem par darba laiku. Muzejiem un citiem kultūrtūrisma objektiem vajadzētu izveidot veikalus, kuros tiktu piedāvāta plašāka kultūras produktu izvēle, kuru pārdošana palīdzētu uzlabot objektu finansiālo situāciju.

Norādes un informācija par objektiem
          Neraugoties uz straujiem uzlabojumiem, daudzi kultūras mantojuma objekti joprojām ir no tūristiem „rūpīgi slēpts” noslēpums, proti, pietrūkst norāžu un informācijas, kā pie šiem objektiem piekļūt no ceļiem, riteņbraucēju celiņiem, dzelzceļa stacijām, autoostām un ostām.

Rekomendācija:
          Tiek ieteikts izvietot vairāk norāžu un informācijas par to, kā nonākt pie kultūrtūrisma objektiem no ceļiem, riteņbraucēju celiņiem, dzelzceļa stacijām, autoostām un ostām. Informāciju par kultūrtūrisma objektiem vajadzētu piedāvāt ne tikai nacionālajā valodā, bet arī valodā (-ās), kuras saprot galvenās tūristu grupas, piemēram, angļu, vācu, krievu, kā arī igauņu, latviešu, lietuviešu, skandināvu un somu valodās.

Interneta portāls
          Ir daudz spilgtu interneta lapu par kultūrtūrismu, taču interneta lietotāji izjūt vienotas sistēmas politikas trūkuma. Internetā ir nepietiekami daudz informācijas svešvalodās. It īpaši pietrūkst regulāras ikdienas informācijas par kultūras pasākumiem.

Rekomendācija:
          Tiek ieteiks izveidot Baltijas kultūrtūrisma interneta portālu, lai palīdzētu interneta lietotājiem nokļūt interesantās kultūrtūrisma lapās.

Noteikumi par ēdienu un dzērienu kvalitāti
          Baltijas valstis lepojas ar lauksaimniecības tradīcijām, patērētāju interešu aizsardzībai te ieviesti stingri noteikumi par pārtikas pārstrādi. Igaunijā šādi noteikumi arī ierobežo iespējas piedāvāt vietējos virtuves izstrādājumus un vietējos dzērienus. Ir aizliegts ražot mājas degvīnu, tā dēvēto „puskar”, kas gadsimtu gaitā bijis tradicionāls dzēriens. Dažās valstīs nav nekādu ierobežojumu ražošanai savam patēriņam, taču ir aizliegts to pārdot. Kad pirms kāda laika kāds Igaunijas fermeris, viesus sagaidot, tūristiem par velti izsniedza šādus dzērienus, viņam tika uzlika 500 EEK (apm. 32 EUR) soda nauda. Šo naudu viņš atpelnīja, pateicoties labajam mārketingam, ko nodrošināja visu Igaunijas plašsaziņas līdzekļu interese. Tā kā pastāv šāds pieprasījums, viņš tagad tādu dzērienu legāli importē no Lietuvas.
          Lietuvā ir citādāks regulējums. Ir aizliegts izgatavot tādu tradicionālo lietuviešu alkoholisko dzērienu kā „kandža” (miežu brūvējuma destilātu) personiskai lietošanai. Turpretim indivīdiem ir atļauts darināt vietējo alu. Igaunijā to drīkst darīt tikai rūpnieciski, pārdošanai.
          Igaunijā tādus kūpinātus produktus kā kūpinātas zivis nedrīkst ražot, ja ražotājs nav saņēmis sanitārās inspekcijas atļauju. Lietuvā viss, kas tiek ražots publiskai lietošanai, ir jāpārbauda saskaņā ar veselības noteikumiem, lai aizsargātu patērētājus, to skaitā - tūristus.

Rekomendācija:
          Noteikumiem par ēdienu un dzērienu kvalitāti arī turpmāk vajadzētu būt stingriem, taču tiem vajadzētu būt izlīdzsvarotiem un atzīt to, ka ir nepieciešami un vērtīgi piedāvāt tūristiem tādus vietējās virtuves un vietējo dzērienu paraugus, kuri nav rūpnieciski ražoti.

Savlaicīgs atbalsts
          Daudzu ēku ar kultūras, vēstures un arhitektūras nozīmi saglabāšanai un restaurēšanai tiek piešķirts valsts atbalsts, kaut arī ierobežotos apmēros. Šādās vietās rīkoti pasākumi var palīdzēt piesaistīt apmeklētājus. Taču bieži vien atbildīgo valsts iestāžu, kuras piedāvā palīdzību kultūras iestādēm festivālu, izrāžu un citu kultūras pasākumu rīkošanā, politika ir tāda, ka šo atbalstu ir iespējams piešķirt tikai pāris mēnešu pirms attiecīgā pasākuma. Tas apgrūtina organizatoru iespējas plānot un veikt starptautisku mārketingu, un savlaikus sniegt informāciju ārzemju partneriem, kuriem bieži vien kultūrtūrisma ceļojumu katalogi ir jāiespiež 1,5 gadus pirms šāda pasākuma.

Rekomendācija:
          Valsts atbildīgajām iestādēm vajadzētu mēģināt izveidot tādus mehānismus, kuri nodrošinātu to, ka tādu kultūras pasākumu, kuri varētu piesaistīt kultūrtūristus, rīkotāji var saņemt informāciju par atbalstu apmēram divus gadus pirms pasākuma, tādējādi dodot pietiekami daudz laika atbilstošai plānošanai un pasākuma starptautiskam mārketingam.
          Valstij tiek ieteikts piešķirt lielāku finansējumu pievienotās vērtības radīšanai, pieminekļu, dievnamu, muzeju, arheoloģisko un vēstures objektu atjaunošanai, restaurācijai un aizsardzībai, lai šīs vietas varētu piesaistīt vairāk tūristu, tādējādi radot lielākus ienākumus un sekmējot Baltijas valstu ilgtspējīgu attīstību.
          Baltijas valstīm tiek ieteikts izveidot investīciju politiku, kuras atbalstītu ieguldījumus kultūrtūrismā, tai skaitā - jaunu tūrisma intereses objektu radīšanu, īpaši uzsverot to, ka lauku rajonos tiek izveidotas jaunas, ar kultūrtūrismu saistītas darba vietas.

Pirmsstruktūrfondi
          Baltijas valstis izstrādā politiku veiksmīgai Eiropas Savienības pirmsstruktūrfondu un struktūrfondu izmantošanai. Visās Baltijas valstīs ar kultūrtūrisma attīstību saistītās darbības tiek atzītas par vērtīgiem nodarbinātības politiku veidojošiem elementiem, it īpaši ārpus galvaspilsētām. Tā kā kultūras mantojuma objekti ir izvietoti visā valsts teritorijā, ja tos pārvērš par kultūrtūrisma produktiem, tad tie var radīt jaunas darba vietas. Tas ļautu vairāk cilvēkiem dzīvot lauku rajonos, pozitīvi ietekmētu reģionālo nodarbinātību un attīstību.

Rekomendācija:
          Ar kultūrtūrisma attīstību saistītās darbības ir vērtīgi nodarbinātības politiku veidojoši elementi,, it īpaši ārpus galvaspilsētām, un tāpēc tām vajadzētu būt prioritātei, Baltijas valstīm izmantojot Eiropas Savienības nodrošinātos pirmsstruktūrfondus un struktūrfondus.

*Kultūrtūrisms Baltijas valstīs // Politikas dokuments (Īsais variants) - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas UNESCO Nacionālās Komisijas - 2001. - 2003.g.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs