Pēdīgi vajadzēja Rēzekni ap 1920. gada janvāra vidu atstāt, un mēs nokļuvām Veļikije Lūkos. Tur joprojām ēvelēju dēlīšus kokgrebumiem, jo citā tehnikā toreiz nebija iespējams. Atkal mitinājāmies kopā — dažbrīd vagonā, reizēm ārpus tā (vietu gan esmu aizmirsis).
uz augšu
