Sākums tournet@tournet.lv
Ceturtdiena, 2. decembris Meta, Sniedze
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Pie Saldus ir pilskalns ar caurumu galā. Un pie kalna netālu bijusi muiža, kur kalpu sievām bijis jāiet cirpt aitas. Bijis tāds paradums, ka to, kura mazāk nocirpusi, ņēmuši zobot. Reiz gar kalnu gājusi kāda sieva un raudājusi, ka neesot asas dzirkles, citas viņu izzobošot. Te pie kalna radusies jauna meita un iedevusi sievai dzirkles, teikdama, kad nākot atpakaļ, lai dzirkles noliekot uz celma. Sieva izvinnējusi visas citas sievas, un kungs viņu uzslavējis. Nākdama atpakaļ, viņa nolikusi dzirkles uz celma.

Tautas teika

          Senos laikos pie tagadējā Saldus ezera uz garena uzkalna stāvējusi senlatvju pils, slēpdamās aiz vaļņa. Kādā vakarā pilskungs, jau noņēmis savu ādas jostu ar dunci un zobenu, rīkojies doties pie miera. Pēkšņi atskanējušas taures skaņas un logā atspīdējis gaišs liesmu atspīdums. Pilskungs steidzies pie loga redzēt, kas noticis. Draugi un kalpi jau sapulcējušies pagalmā, vicinājuši zobenus, izmēģinājuši stopus un bultas un citus ieročus. «Tātad ienaidnieks tuvojas,» nodomājis pilskungs un steidzies apskatīt, vai valnis un siena kārtībā. Pa visiem ceļiem uz pili steigušies apkārtnes ļaudis, vezdami līdzi mantas un lopus, dažādus ieročus un darba rīkus. Pilskungs nu sasauca tautas pulku un uzaicināja cīnīties un neatdot pili ienaidniekiem. Visi piekrituši un ieņēmuši vietas uz vaļņiem aiz sienas. Ienaidnieks tuvojies. Latvji jau zināja vācu bruņinieku mērķus un ar tiem sarunās nemaz nav ielaidušies, bet sākuši cīnīties. Cīņa bijusi ļoti sīva, un pret rītu jau maz dūšīgo vīru palikuši pie dzīvības. Sievietes sākumā tikai noskatījušās pa logiem uz saviem cīnītājiem un mierinājušas raudošos bērnus. Bet, kad kritušo skaits nemitīgi audzis, tās nenocietušās un, sadabūjušas ieročus un vairogus, devušās vīriem palīgā. Beidzot bijis tā, ka vīru palicis pavisam maz un visu cīņu vedušas sievietes. Vāci brīnījušies par savādo pretinieku drosmi un neatlaidību un vēlāk, to atceroties, nosaukuši šo pili par sievu pili - viņu valodā Frauenburga.

Tautas teika

          Saldus baznīca nav nekāda greznā un turklāt tik maza, ka lielākai baznīcēnu daļai jāstāv kājās līdz pat āra durvīm.
          Draudzes bērni vienkārši un ļoti pieklājīgi. Mācītājs mīlīgs, bet runā tik lēni un klusi, ka ne vārda nevar sadzirdēt, ne saprast.
          Draudze uzsāk jaunu dziesmu un velk meldiņu spēcīgi, bet gausi, kā pret kalnu. Viņa izmanto katru dziesmas noti dziļā pamatīgā sajūsmā un nemīl lēkāt pa augsto jūsmu kalngaliem kā lielpilsētu siseņ-biksīši, kas savā trakā steigā bieži vien aizskrien paradīzes vārtiem garām un iedrāžas pēdīgi tieši peklē.
          Ērģelnieks atzīstamā veiklībā izpūlējies visādi un velk draudzi vai aiz ausīm, bet kā nedabū, tā nedabū līdzi.
           Instruments arī nav īsti labā veselībā - viņam plaušās - vēja kambarī - kaut kas nav kārtībā, jo stabuļu balsis brīžam viļņojas savādi un dažreiz pilnīgi aizraujas, tā ka ar viņu untumiem neapradušam liekas - nupat - nupat dziesmai pašā vidū pietrūks elpas.
          Trešdienās notiekot Saldū iknedēļas tirgus. Tad apkārtnes saimnieki, kas stipri mīlējot greznus ratus, pajūgus un staltus zirgus, savedot savu ražojumu vezumus.
          Kad sviesta un krējuma spaiņi izpārdoti un sudraba rubļi kabatā, jānoiet taču brītiņš atpūsties un iestiprināties pie sensenās paziņas - daži melš - traki mīļās līgavas - Blašķītes.
          Kad Blašķīte prātus diezgan atmiekšķējusi, pēc tam brašie iebraucēji atgriežoties mājās dažs otrā, cits tikai vēl trešajā dienā; laimīgākie ierodoties tajos pašos ratos, kā iebraukuši, tikai tagad gurdeni atlaidušies un krākdami ratu tukšumā.
          No teiktā viegli izlobāms, kādas tieksmes valda Saldū un apkārtnē.
          Ļoti jānožēlo, ka Saldū nav vairāku Stepermanim līdzīgu vīru. Viņš patlaban pusmūžā, tātad pašos spēka gados, laipns un sirsnīgs tautietis, čakls un dedzīgs vispārības darbos, kā reti kāds. Viņa ierosinājumā Saldū modusies un sāk darboties sabiedriskā dzīve.
          Patlaban dienas kārtībā šī gada 2. augusta koncerts, ko Sadraudzīgā biedrība pēc Stepermaņa priekšlikuma sarīko Derīgo Grāmatu Nodaļai par labu. Arī apkārtnes dziedātāju kori uzaicināti pabalstīt sarīkojumu, ko labprāt apsolījušies. Lai teicamais pasākums izdotos sekmīgi, jāveic daudz un dažādi priekšdarbi, kas visumā un smagumā veicami vienīgi Stepermanim, un prasa daudz pūļu un laika, bet viņš jau paradis tos labprāt ziedot vispārības labā, un tāpēc nav šaubu, ka arī šis izrīkojums izdosies labi.
          Bez Stepermaņa Saldū izdevās iepazīties vēl ar mūsu teicamā ērģeļnieka un komponista O. Šepska tēvu. Viņš neliela, pasausa auguma vecītis, stipri attīstītu, kantainu, taču daiļi veidotu varenu galvas kausu, brīnum žirgts, veselīgs, atjautīgs un jautrs. Viņš pieder seno, stipro paaudžu atvasēm, kas tikpat reti sastopamas, kā milzeņi ozoli tagadnes laukos, kas jaunības grūtībās tā nocietināti, ka vecuma nespēks un vājība netiek viņiem nekādi klāt.
          Šepska tēvs tik visai laipns, ka taisnāko ceļu rādīdams, pavada mūs no Saldus līdz pat Striķmuižas skolai, kur bijām nodomājuši palikt pa nakti.

/Valdis V. Kurzemē: Ceļotāja piedzīvojumi un vērojumi Dievzemītes sētās un ārēs. - R., 1928./

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna