Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 29. jūnijs Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Kad būvēja veco Grobiņas pili, mūsu senčiem vajadzēja grūti strādāt. Viņi nesa zemes ar kulītēm lejā no dīķa. Un sanesa tik daudz, ka varēja uzbūvēt augstos va|ņus. Cilvēku skaitu skaitījuši katru rītu: kad gājuši uz darbu, katram vajadzēja paņemt vienu pupu no mucas. Ja visas pupas bija izņemtas, tad zināja, ka visi cilvēki bija ieradušies pie darba, ja pupas atlika, tad zināja, ka visi nav ieradušies.
          Un tā viņi uzbūvēja augstos vaļņus, bet zviedru kara laikos lielie mūri no jūras esot nograuti. Sienas atliekas ir redzamas mūsu dienās.
          Nostāsti vēl stāsta, ka tur esot apakšzemes ejas un ka var aiziet no Grobiņas baznīcas uz sagrauto mūra pili.

Tautas teika

 

          Bruņinieku pils Grobiņā esot uzbūvēta uz līdzenas zemes, tikai viens stāvs vēlāk apmests ar zemi un kļuvis par pagrabu. Pēc tam pils būvēta tālāk — otrais un trešais stāvs. Zemes vergi nesuši maisos un veduši ar ķerrām, pie kurām bijuši cilvēki pieslēgti, kuriem bijis jāstrādā, līdz nobeidzās. Zemes izlietotas tik daudz, ka, upei uzplūstot, radies tagadējais dzirnavu dīķis. Tāpat apakšzemes ejas ejot gan uz baznīcu, gan uz bijušo Grobiņas muižu, gan uz mežu, kas toreiz esot bijis daudz tuvāk Grobiņai.

 

Tautas teika

 

          Kādreiz Grobiņas pils esot bijusi ļoti skaista un bagāta. Pils apakšā esot bijušas divas apakšzemes ejas, viena vedusi uz baznīcu, otra — uz Iļģu kapiem.

          Šai pilī reiz dzīvojis kāds bruņinieks. Bruņiniekam bijusi ļoti skaista meita. Pils īpašnieks izprecējis savu meitu kādam dižciltīgam jauneklim, bet meitenei jauneklis neesot paticis.

          Bruņinieks ar saviem padotajiem nodarbojies ar sirošanu. Iegūtos vaņģiniekus (gūstekņus)  sūtījuši visgrūtākos darbus padarīt. Nepaklausīgie vaņģinieki turēti apakšzemes ieslodzījumos.

          Reiz starp atvestajiem vaņģiniekiem bijis kāds jauns, skaists puisis, kas negribējis pakļauties. Viņu ieslodzījuši vienā no apakšzemes pagrabiem. Jaunajai kundzei jauneklis iepaticies, un viņa nolēmusi viņu glābt. Drošsirdīgā sieviete aizvedusi jaunekli pa apakšzemes ejām uz Iļģu kapiem. Jauneklis izglābies, bet jauno kundzi tēvs un vīrs ieslodzījis kādā apakšzemes ejā un eju aizmūrējuši. Vēl tagad Grobiņas pils apkārtnē dažkārt dzirdami vaidi, kas nākot it kā no apakšzemes.

 

Tautas teika

 

          Grobiņas pilī esot iemūrēta kāda ķēniņa meita un kāds zviedru kareivis. Ķēniņa meita esot iemīlējusies zviedru kareivī un lūgusi, lai tēvs ļauj precēties. Ķēniņš neatļāvis. Viņi nolēmuši bēgt, bet tēvs viņus noķēris ejās zem pilskalna. Zviedru kareivis ir iemūrēts mūros pretīm vācu kapiem, bet ķēniņa meita pretīm Grobiņas baznīcai.

          Pēc citas teikas, Grobiņas pils mūros esot iemūrēta kāda zemnieku jaunava un kāds kalps. Viņi esot spiegojuši, gribēdami izzināt, ko vāci darīs šinī zemē, bet esot notverti un iemūrēti pils mūros.

 

Tautas teika

 

          Grobiņas pils mūros esot iemūrēta kāda jaunava. Viņa bijusi ļoti skaista. Viņa iemūrēta par to, ka vedusi netiklu un negodīgu dzīvi ar vācu bruņiniekiem. Viņu iemūrējuši paši latvieši, lai ar to biedinātu citus. Viņas gaišie, zeltainie mati vēl ilgi bijuši redzami pils mūros.

 

Tautas teika

          Ap pusdienas laiku nonācu Grobiņā, kura garumā ļoti izstiepta pilsētiņa ar vairāk nekā 2000 iedzīvotājiem. Grobiņā atrodas arī vecas pils atliekas, kuras ir uzturējušās ļoti pilnīgi. Tagad šās pils iekšpuses' līdzenums ir pārņemts ar zāli, izkopts celiņiem, apgādāts sēdekļiem un der laikam pilsētniekiem par izstaigāšanās un spirdzināšanās vietu. Grobiņas pili uzcēla Vidzemes ordeņmestrs Dītrihs no Griningenas kā robežu cietoksni pret leišiem, līdz ar otru pili, kuru sauca par «Kurland», pēc kaujas pie Embūtes pils 1245. g., kur leiši tika stipri sakauti. Pēc Durbes kaujas kūri bija ieņēmuši starp citām pilīm arī Grobiņu. Ordeņmestrs Verners sūtīja turp karaspēku, kurš ieņemtās pilis uzvarēja un nodedzināja. Grobiņa tika no jauna nocietināta un tajā dzīvoja atkal īpašs ordeņa iecelts valdnieks. Gothards Ketlers ap 1560. gadu nodeva Grobiņas pili prūšu hercogam, lai dabūtu palīdzību pret krieviem.

Reinis Kaudzīte
/Kaudzīte R., Kaudzīte M. Vija no kopotiem rakstu darbiem. - Vecpiebalgā, 1893. -1. burtn. /

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna