Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 29. jūnijs Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Augstā kalna galā stāv veca jo veca baznīca. Tā celta 1784. gadā un atrodas Alūksnes rajona Jaunlaicenes ciemā. Tā ir ap 50 metrus augsta, bet celta no lieliem jo lieliem akmeņiem. Bet, tā kā akmeņi bija kalna pakājē, tad šo akmeņu dabūšana kalnā nebija tik viegla. Tādēļ tos kalnā vēla ar velšanu. Tajā laikā jau pie šīs baznīcas celšanas strādāja vergi. Viņi vēla akmeņus kalnā un sauca: «Op, op!» Baznīcas celšana vilkās vairākus gadus. Un op, op, op viņi sauc tādēļ, ka tā bijis it kā vieglāk akmeņus dabūt kalnā. Tādēļ arī barons licis šo baznīcu nosaukt Ope kalna vārdā. Vēl arī tagad viņa saucas par Opekalna baznīcu.

Tautas teika

          Alūksne bija vēl klusa un palika klusa, kad otrā rītā izgājām uz Opekalna pusi; tik putni jau bija kājās un siena pļāvēji, kuri arī nemēdz nekad aizgulēties. Celš gāja - atskaitot to gabaliņu, kas staigāts jau kādas reizes vakar - vispirms gar pareizticīgo baznīcu, kura pieder vēl pie vecākām jeb pirmām šās ticības baznīcām, kas celtas uz laukiem: augsta, stāva koka ēka ar pieciem tornīšiem; arī mācītāja un dziedātāju māja sen redzētā, pazīstamā izskatā, kādas viņas bija pirmāk pie ikkatras pareizticīgo baznīcas.
          Tālākais ceļa gabals no iesākuma vēl smilšains un ne visai ievērojams. Bet kādas 11-12 verstis no Alūksnes jau sāka ar-vienu nākt nelīdzenāks un kalni stāvāki. Opekalna baznīca, kuru bijām redzējuši jau ap Alsviķiem, parādījās brīžam kā padebešos un tad atkal drīz nozuda uz kādu brīdi. Pēdīgi, kad stāvējām Dēliņa kalna galā, kur bija viens no mūsu šā ceļa lielākiem nolūkiem un ir visā šinī Laicienas jeb Opekalna kalnājā pati augstākā vieta - pāra verstis no baznīcas uz dienvidus rītiem, tad varējām aplūkot visu Opekalna apkārtni un viņas godību. Izskats še nav mazāk daiļš un varens, kā uz Gaiziņa. It patīkami bija lūkoties uz Alūksni atpakaļ. Kaut gan izskatījās, ka ari viņa stāv ielejā, tad tomēr daudz augstāk pār citām vietām. Tas bija noskārstams īsti pie ezera, kurš stāvēja gandrīz kā piepildīts un aizturēts dīķis, kas taisās izgāzties pār savām malām. Alūksnes baznīca izskatījās gandrīz kā gulbis, kas iepeldējis šā dīķa otrā malā niedrās snauž un sapņo par tālu, siltu pasauli, kuras varbūt pats nekad nav redzējis. Bez tam izskaitījām vēl 6-7 ezerus un ezeriņus, muižas u. t. t. - Tiek daudz stāstīts, ka skaidrā laikā no šā kalna ar tālredzi varot pat Cēsu baznīcas torni redzēt. - Opekalna baznīca izskatījās no Dēliņa kalna gluži tuvu, tomēr, kad līku loču iedami viņu aizsniedzām, tad bijām no jauna noguruši; īsti uzkāpšana uz baznīcas kalna vien izlietoja daudz spēka; tādēļ, augšā tikušiem, vajadzēja atpūsties kā svētceļniekiem pie Dieva nama sliekšņiem. - Še ir atkal diezgan plašs izskats, īsti kad uzkāpj baznīcas tornī, no kurienes gan visi kalni, tā sakot, pazūd; tikai Dēliņa kalns paliek augsts arī no šās vietas aplūkots. Viss šis kalnainais apgabals mežu ziņā ir diezgan nabadzīgs, tā ka malka esot jāved pat no Pliskavas guberņas, līdz 30 verstis tālu. Zeme šinīs kalnos vairāk smilšaina un, kā teikts, ļoti nelīdzena, kādēļ sausākos gados izdodot vājus augļus; arī šinī vasarā bija tā pati kaite nomanāma. Turklāt pati zemkopības būšana neizskatījās visai teicama.
          Opekalna baznīca ir, kā jau minēts, augstā, klajā kalngalā, laikam gan pati augstākā baznīca Baltijā. Viņa ir kaut gan vairs ne visai jauna, bet glīta ēka no iekšas un āras. Apakš altāra bildes, kurā, kā arvienu redzams Kristus pie krusta, ir rakstīts vācu valodā kāds teikums iz bibeles (1. Tim. 1., 15.). Kādēļ īsti vācu valodā? - šī lieta mums izskatījās neizprotama, ērmota un atgādināja kādu vecu dievbijīgu māmulīti, kura bēdājās un lauzīja galvu savā pilnā vientiesībiņā ap to jautājumu: kādā valodā gan debesīs dziedāšot un lūgšot Dievu? Latviešu valodu tagad sākot visi atmest, vāciski vien mācoties un runājot; ja varbūt šo valodu pieņemot arī debesīs, tad šai tur būšot jādzīvo kā mēmai, tādēļ ka latviski vien mākot. Kapsētā, kura stāv turpat baznīcas tuvumā, skaistā vieglas smilts zemē, atrodas starp citiem kapiem kāda agrākā brāļu draudzes mācītāja F r e i t a g a kaps, kurā viņš dus laikam līdz ar laulātu draudzeni. Še vācisks uzraksts ir īstā vietā, kā piemiņas zīme no tālās tēvijas, no mīļās dzimtenes, kur šī valoda skan jaukāk par visām citām, jo:

,,To dzirdēja šūpulī,
To māmiņas klēpītī."

          Turklāt ša kapa uzraksts bija tik jauks, ka palika pratā uz visiem laikiem. Latviski viņu varētu tulkot šiem vārdiem:

,,Iznīcībā topat sēti,
Nemirstībā celsaties." (1. Kor. 15., 42.)

          Arī Opekalna draudzes skola atrodas turpat tuvuma. Viņa ir pazīstama un tiek pieminēta jau no agrākiem laikiem arvien starp ievērojamākām un centīgākām draudžu skolām un nav kavējusies spert vajadzīgos soļus laikam un laika vajadzībām līdz. Arī šinī vasarā, kā dzirdējām, vietējā skolu valde spērusi šās skolas iekšējās lietās labu sodi, bet uz kuru pusi, to noteikt nākas grūt īsti tādēļ, ka šāda skolu būšanas pārlabošana ir visai nepazīstama un izmēģināta laikam pirmo reizi pie Opekalna draudzes skolas. Tā lieta ir šī: draudzes skolotājs turējis un algojis no sengadiem savā atbildībā palīga skolotāju un allaž krietnu, tā ka šī skola mantojusi pie visām līdzšinējām revizijām uzteikšanu. Te tīri negaidot šinī vasarā tam top noliegts turēt turpmāk vēl palīga skolotāju, jo tā neesot nekāda draudzes skola, kurā strādājot divi skolotāji un turot divi klases, kā pagasta skolās. Draudzes skolotājam neesot brīv turēt arī saviem bērniem mājas skolotāja - tos lai sūtot vien pagasta skolā. -

 

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna