Sākums tournet@tournet.lv
Ceturtdiena, 27. janvāris Ilze, Ildze, Izolde
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

 Teikas un ceļojumu apraksti  

          Uz Āraišu ezera pussaliņas agrāk atradusēs latviešu pils, kur dzīvojis virsaitis Āraisis. Tad izcēlās karš. Arī Āraisim bija jākaro ar vāciešiem. Vācieši Āraiša karapulkus drīz vien apkāva un palika tikai Āraisis. Vāci iebruka pussalā un gribēja Āraisi sagūstīt. Āraisis stipri cīnījās un beidzot nometa zobenu, un ieleca ezerā. No tā laika, kaut nav bijis nemaz vēja un citi ezeri bija rāmi, Āraišu ezers tomēr viļņojis.
          Pasaules karā, kad latvieši cīnījās ar vāciem pie Cēsīm, no Āraišu ezera pacēlies miglas stabs un lēnām aizgājis Cēsu virzienā. Toreiz latvieši arī uzvarējuši. Tā ezers dabūjis savu vārdu.

Tautas teika

          Uz Āraišu ezera pussaliņas agrāk bija vācu pils. Pasaules kara laikā, kad latvieši iekaroja Cēsis, vācieši bēga no savas pils, un lielā steigā iemetuši Āraišu ezerā zelta galdu, jo domājuši, ka atkal atgriezīsies. Tāpat arī baznīcas traukus mācītājs sametis ezerā pretim baznīcai.

Tautas teika

          Mūsu vecie cilvēki stāsta, ka katrā baznīcā esot iemūrēts viens cilvēks. Kad Āraišu baznīcu mūrējuši, tad nevarējuši neviena cilvēka dabūt, kuru iemūrēt sienā. Mūrnieku priekšstrādnieks nolēmis šā: «Kuru es pirmo satikšu, to iemūrēšu sienā.» Meistaram ejot, pirmā skrējusi viņa meitene. Meistars saķēris meiteni un uzlicis uz pamata. Kad meitene bijusi jau līdz kaklam iemūrēta, tā teikusi; «Tēt, es tevi vēl drusku redzu! Tēt, es tevi vēl drusku redzu!» Priekšstrādnieks ar asarām acīs uzmetis pēdējo kaļķu lāpstu.

Tautas teika

          Vecos laikos, kur tagad stāv jaunā Āraišu baznīca, atradusies senlatviešu pils. Kad ienākuši vācieši, tie pili nojaukuši un tai vietā gribējuši celt latviešiem baznīcu. Zemnieki gan tam stipri pretojušies, bet vācieši nebijuši ar mieru: par makti tiem gribējās taisni tai vietā, kur pils bija, celt baznīcu. Tā arī izdarījuši: nojaukuši pili un sākuši vest pulka akmeņus. Pie tam sākuši celt pašu baznīcu. Pirmā dienā jau ticis uzcelts pamats, un tad darbinieki gājuši mājā. Otrā dienā atnākuši darbu tāļāk darīt, bet te ieraudzījuši, ka baznīcai pamata vairs nav: pa nakti kāds nojaucis. Neko darīt, ķērušies atkal pie darba. Līdz. vakaram tikpat pastrādājuši kā pirmo dienu - uzcēluši baznīcai tikai pamatu. Nu visi strādnieki gājuši mājā. Trešā dienā, nākot pie darba, strādniekiem atkal brīnums: tas, kas vakar uzcelts, atkal nojaukts. Dūšīgi ķērušies atkal pie darba, bet tāpat to dienu vairāk nepadarījuši kā citas dienas. Vakarā atkal visi gājuši uz mājām, tikai trīs strādnieki palikuši pa nakti uz vakti noskatīties, kas tad īsti tos mūrus pa nakti nojaucot. Gaidījuši, gaidījuši, bet nevarējuši vēl neko sagaidīt. Bet, tikko pienākusi divpadsmitā stunda, uzreiz, kur gadījušies, kur ne - sākuši parādīties daudz baltu spoku, kuri visi salasījušies ap baznīcas pamatu. Kad no visām malām sanākuši kāds pussimts spoku, tie tūliņ sākuši nojaukt baznīcas mūrus. Akmeņi blarkšķēdami vēlušies grāvī, bet nakts vaktētāji lielās bailēs mukuši prom. No šīs reizes baznīcu vairs vācieši nav tāļāk cēluši. Tagadējo baznīcu uzcēluši zviedri, kuri pirms baznīcas celšanas pamielojuši veļus.

Tautas teika

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna