Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 29. jūnijs Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Braucot no Ogres pilsētas garām dzirnavām un papes fabrikai pa skaistajiem Ogres upes krastiem, tuvojamies apdzīvotam centram Kārļiem. Šinī pusē Kārļiem, pa labo roku no lielceļa ir redzamas drupas un vecas, vecas ābeles, kā arī simtgadīgas vīksnas. Jau agrāk biju dzirdējis, ka šīs drupas esot samērā ievērības cienīgas, tamdēļ uzmeklēju Ogresgala pagasta Svelmju mājās dzīvojošo 91 g. veco Graudiņa tēvu kā vienu no vecākiem Ogres malas iedzīvotājiem un lūdzu ko pastāstīt no senajiem notikumiem.
          Pirms vairāk nekā simts gadiem minēto drupu vietā stāvējusi labi kopta latviešu dzimtļaužu māja un saukusies par Maziem Staldatiem. Tur piedzimusi kāda meitene Marta, kuras rokas veidojušas vēlāk Krievijas likteņus, jo, dzīves viļņos mētāta, viņa kļuvusi vēlāk par Krievijas ķeizarieni Katrīnu I. Mazā Marta bērnības gados bijusi ņipra un skaista meitene, un viņai kopā ar citiem ģimenes locekļiem bijis jāiet muižas klaušās. Muižas kungam viņa (ļoti iepatikusies, un, kā jau sendienās parasts, viņš gribējis par varu viņu dabūt muižā par kalponi. Martai šis nodoms briesmīgi nepaticis, tamdēļ, lai izbēgtu no muižas kunga vajāšanas un negoda, brālis viņu aizvedis projām uz Latgali. Tur viņa iepatikusies mācītājam Glikam, un tas viņu tad pieņēmis par savu audžumeitu, izskolojis un izaudzinājis par staltu un skaistu jaunavu. Alūksnē Marta apprecējusies ar kādu zviedru virsnieku, bet tas vēlāk karā kritis. Vēlāk, zviedru-krievu kariem sākoties, nokļuvusi Krievijas ķeizara galmā un kļuvusi par patvaldnieka sievu, vēlāk par visas Krievijas valdnieci Katrīnu I. Kļuvusi par lielās Krievijas vēsturisko personu, viņa tomēr atcerējusies kluso Latviju, dzimtenes sētu. Sūtījusi radiniekiem dažas dāvanas, starp citu atsūtījusi Lielvārdes mācītājam ar vārdiem un dažādām smalkām puķītēm un kalumiem izgreznotu kasti. Mācītājs viņu nodevis abām Martas māsām, kuras to kristīgi izdalījušas: viena paņēmusi vāku un otra pašu kasti. Arī visas māsu dzimtas nodrošinājusi pret zaldātos ņemšanu. Vecais Graudiņu tēvs vēl bērnības gados redzējis šo krāšņi izgreznoto un tad vēl uzglabājušos kastes vāku. Vēl tagad Ogres līci, šimpus Kārļiem pie Staldatiem, sauc par Katrīndambi.
          Ogres upē senos laikos bijis daudz zivju un sevišķi zušu. Tie mazai Martai bērnības dienās ļoti garšojuši, un tamdēļ arī, Pēterburgā dzīvojot, viņa atcerējusies garšīgās zivis un sūtījusi vēsturniekus, kas braukuši un meklējuši Vidzemē tādu upi, kur zuši dzīvo; tā kā krieviski zušus sauc par «ugri», tad latvieši arī upi, kur dzīvo tādi «ugri», kurus ved pašai ķeizarienei, nosaukuši par Ogri. Tā cēlies upes vārds un līdz ar to apkārtējā pagasta un upes lejas galā atrodošās apdzīvotās vietas, tagad arī Ogres pilsētas, nosaukums.
          Toreiz vēl nebijis dzelzceļa - tamdēļ vēsturnieki braukuši pa zemes ceļiem. Taisījuši Ogres upē tačus no ozola bluķiem un dzelzs stīpām; ķēruši zušus, laiduši tos mucās ar ūdeni un veduši uz Pēterburgu. Vēl ne visai ilgus gadus atpakaļ pie Staldatiem upes līčos mētājušies vecie ozola bluķi ar dzelzs stīpām.

Tautas teika

          Kāpēc Ogres upi šajā apkārtnē sauc par Jaunogri? Daudz gadus atpakaļ, kad visur vēl bijuši lieli meži, Ogres upe tecējusi ļoti līkumaini. Reiz kādu pavasari bijuši lieli plūdi. Tā kā upes krasti visur nebijuši augsti, tad līdzenās vietas pilnīgi pārplūdušas. Kādu dienu bijusi dzirdama stipra upes krākšana. Ļaudis steigušies turp un redzējuši, ka vietā, kur netālu saiet upes līči, rāvusēs jauna gultne, tā saīsinot ceļu par apm. diviem kilometriem.
          Par šo jauno gultni arī tagad plūst Ogres ūdeņi. Agrākais ceļš pamazām piesērējis un pa daļai aizaudzis. Tagad visus šos līčus sauc apkārtnē par «Vecogri» un tagadējo par «Jaunogri». Tikai pavasaros, kad Jaunogre pārplūst, līdz ar viņu pārplūst arī Vecogre, tā vecākiem ļaudīm atgādinot seno Ogri.

Tautas teika

          Ogrē atrodas neliels kalniņš, kur agrāk kāds Milzis gājis smēķēt. No viņa pīpes dūmiem ap kalnu vienmēr bijusi zila migla. Tā nav nogājusi ari tagad, un no šīs zilās miglas kalns dabūjis savu nosaukumu - Zilaiskalns.

Tautas teika

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna