Teikas un ceļojumu apraksti

          Senos laikos Suntažu pagastā pret Gallodziņu mājām Mazajā Juglā bijis ļoti dziļš atvars. Atvara vidū novērots milzīgi liels zvans ar virsējo daļu uz augšu, bet dziļuma dēļ nav varējuši zvanu izvilkt no upes, lai gan daudzreiz mēģinājuši. Tā zvans tur atradies simtiem gadu. Tomēr kādā svētdienā peldētāji nolēmuši zvanu izvilkt, bet pirms tam nosprieduši, kur zvanu likt. Nolēmuši uzdāvināt to baznīcai. Iebraukuši atvara vidū ar laivu un ar garu kārti meklējuši zvanu. Līdzko kārts zvanu aizsniegusi, tas pats pacēlies virs ūdens un stāvējis. Sanākuši ļaudis, arī muižas kalpi, un ar stiprām virvēm izvilkuši zvanu krastā. Bet tad vīru starpā iznācis strīds: vieni gribējuši zvanu nodot baznīcai, otri, vairums muižas kalpi: kučieri, vagari u. c, gribējuši zvanu muižai, strādnieku zvanīšanai darbā. Ilgi strīdējušies, un zvans gulējis mierīgi un klausījies. Bet tad pienācis lielkungs (muižas īpašnieks) un uzsaucis: «Tā zvan pīder man!» Neviens nedrīkstējis tam pretoties, un visi piekrituši nodot zvanu muižai. Bet tad zvans acumirklī bijis atvarā, ka ūdens burbuļi vien pacēlušies gaisā. Tā zvans nogrimis uz visiem laikiem.

Tautas teika