Sākums tournet@tournet.lv
Ceturtdiena, 2. decembris Meta, Sniedze
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Senos laikos bijis paradums jaunceļamās baznīcas mūri iemūrēt kādu bērnu, kas glabātu baznīcas atslēgas. Tādēļ arī, ceļot Smiltenes baznīcu, saukuši apkārtnes bērnus, lai izvēlētos, kuru ziedot dievnamam. Jautājuši bērniem, kurš grib glabāt baznīcas atslēgas, bet bērni cits caur citu klieguši: «Es! Es!» Tad nolēmuši, lai Dievs pats izšķir, kurš bērns viņam labāk patīk. Bērniem likuši skriet ap baznīcu. Kurš pirmais apskries, tas dabūs baznīcas atslēgas. Kā pirmā pieskrējusi maza meitenīte. Viņu tad arī iemūrējuši baznīcas mūri. Pusnaktī, ejot gar baznīcas sētu, uz baznīcas trepēm gājēji redzot meitenīti stāvam baltā kleitiņā ar lielu atslēgu rokā.


Tautas teika.

          Smiltenes un Trikātas baznīca esot celta vienā pašā laikā. Abu baznīcu mūrniekiem esot bijis viens āmurs, kuru tie pa gaisu viens otram aizsvieduši.
          Cik tālu par dienu Smiltenes baznīcu uzmūrējuši, tik tālu tā par nakti atkal nojaukta. Nu redzējuši, ka citādi nevarēšot baznīcas uzcelt, ja neupurēšot kāda cilvēka. Nosprieduši izsludināt, kas vēloties glabāt baznīcas atslēgas. Kas nu to uzņemšoties, to tad upurēšot. Atslēgas apsolījusies glabāt Grotūža muižā kāda jauna meita Marija. Viņa pašulaik pļāvusi rudzus, kad to aizveduši uz Smilteni. Šo Mariju iemūrējuši tagadējās baznīcas torņa pakājē, kur tā vēl trīs dienas pa iekšu rūkusi. Tādēļ arī Smiltenes baznīcu saucot par Māras baznīcu.

Tautas teika

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna