Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 8. decembris Gunārs, Vladimirs, Gunis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

Teikas un ceļojumu apraksti

          Zilaiskalns atrodas no Valmieras desmit divpadsmit verstes, Mujenes valstī, ar biezu, visvairāk priežu mežu apaudzis. Kalna galotne ir apaļš un tīrs kalniņš, tikai no dienvidus puses pieietams. Galotnes vidū atrodas mazs, mazs zemums, kas rāda, ka tur agrāk bedre bijusi.
         No veciem ļaudīm esmu dzirdējis, ka tēvtēvu laikos esot, kur tagad šī bedre stāv, avots bijis, kura ūdeņam tāds spēks bijis, kas ikkatru slimnieku veselu darījis, ja tik slimnieks viņā mazgājies. Avotā mājojis gars, kas no avota apmeklētājiem neko vairāk neesot paģērējis, ka lai tik kādu ziedu (lietiņu) avotā iemet. Reiz kāda nekrietna sieviete esot avotā bērna autiņus mazgājusi. Caur to esot gars sadusmojies un ar visu avotu uz Vāczemi aizbēdzis; tikai bedri tai vietā atstājis. Tēvtēvi esot arī to bedri svētu turējuši un tanī ziedus metuši, domādami, ka bedrē, lai gan pats gars vairs nē, tak viņa vietnieks dzīvojot. Un tā šī ziedu mešana līdz šodienai pastāv.

Tautas teika


          Zilākalna augstākā vietā agrāk bija neliels avotiņš, kas nekad, pat sausākajā laikā, neizsīcis. Šā avota ūdens esot palīdzējis visās slimībās. Bet vēlāk sievas sākušas avotā mazus bērnus mazgāt, lai lieli izauguši būtu stipri un veseli. Tas avotam nepaticis, un viņš izzudis. Kaut cik viņa vieta vēl tagad noskārstama.

Tautas teika

          Zilaiskalns, ka cukura galva, divas pusēs stāvs. No tā svieduši akmeņus. Akmeņi lēkājuši, atsizdamies pret kalna izciļņiem un kokiem.
          No kalna varējuši saredzēt Burtnieku.ezeru.
          Senatnē kalna virsā esot bijis svēts avots - Māras avots. Tur ļaudis ziedojuši - metuši naudu, pēc, kad avots izzudis, tur esot meklēta un atrasta nauda.
          Kādreiz avotā mazgājies nešķīsts vīrietis, pēc kam avots izzudis.
          Pēc citas versijas, avotā kāda sieva mazgājusi bērna drēbītes, un avots pēc tam izsīcis. Tai vietā palikusi tik bedre - ieplaka.
          Kādreiz Zilajākalnā vai pie Zilākalna turēta govs priekš nabagiem. Desmitā augustā, Labrenča dienā, iedami uz Zilokalnu pienu dzert, savā starpā runājuši, cik katrs dzers, pie piena ticis. Dažam nabagam licies, ka otrs vai trešs iekāro par daudz un citiem nekā nepaliks. Tikmēr tīksminājušies par gaidāmo piena dzeršanu, kamēr sākuši strīdēties un beidzot kauties.

Tautas teika

          Vecmāmiņa stāstīja par Zilokalnu kā par teiksmainu vietu. Turp ik Jāņu vakaru gājuši ļaudis uz svētkiem no visiem novadiem, pat no tālienes. Kas vien varējuši, tie gājuši, tik vecīši un mazi bērni palikuši mājās. Dažreiz palikušas tukšas mājas, visi aizgājuši uz Zilokalnu.
          Durvis neviens nav slēdzis ciet. Galdā uzlikta maize, siers, piens, lai tie, kas nāktu no tālienes, varētu ienākt, atpūsties un spirdzināties ar ēdieniem.
          Zilākalna virsotnē esot bijis avotiņš, kuru turējuši svētu. Reiz kāda māte avotiņā mazgājusi bērna drēbītes (autiņus), avots apskaities un izzudis.

Tautas teika

          Zilākalnā bijis avotiņš. Tur ļaudis ziedojuši, metuši naudu.
          Kādreiz viena sieva mazgājusi bērna drēbītes, un pēc tam [avots] izsīcis, palikusi tai vietā bedre.
          Senos laikos bijis tāds paradums 10. augustā (Labrenča dienā) nest uz Zilokalnu visādas mantas - dāvanas - un pacienāt nabagus. Dāvanas nolikuši avota ieplakā, kur izklājuši kādu drānu. Tai dienā tad nākuši no visām pusēm apkārtnes nabagi uz Zilokalnu, lai saņemtu atnestās dāvanas un pamielotos.
          Lai nenokavētu dāvanu izdalīšanu, citi nabagi jau atnākuši iepriekšējās dienas vakarā. Pie Zilākalna atrodas tuvu divas mājas - Gaižums (uzv. Blumbergs), bijis mežsargs, un Ķencis. Šais mājās atnākušie nabagi gulējuši pa nakti. Gulējuši Gaižuma un Ķenča rijās.
          Desmitā augusta rītā laiks bijis apmācies un nabagi Gaižuma rijā aizgulējušies. Tie nabagi, kas atnākuši no rīta un bijuši pirmie, viņiem izdalītas atnestās dāvanas. Bet tie, kuri gulējuši Gaižuma rijā, palikuši tukšā.
          No tā laika palicis daudzreiz dzirdēts izteiciens: aizgulējušies kā Gaižuma nabagi.

Tautas teika

          Zilākalna augšā ir t. s. avotiņa kalniņš, tāds stāvs. Kādreiz senos laikos tur bijis avotiņš. Manā laikā tas vairs nebija, arī mani vecāki nesacīja, ka redzējuši. Ir tāda teika, ka kāda sieva bērna lakatiņus avotiņā mazgājusi. Tad avotiņš izzudis, izžuvis, vai. Vietu vēl tā kā var redzēt, ir tāds iedobums.
          Tagad to kalniņu sauc par Imantas kalniņu. Tā saka, ka Imanta tur aprakts, dus. Tāds Imanta ir bijis, nu miris un tur aprakts. Par viņu arī tāda dziesma:

Imanta nevaid miris,
Viņš tikai aprakts dus,
Zem Zilā kalna rimis ... -

Tautas teika

         Jaunburtnieku pagastā Ķenču un Gaižuļu māju robežās atrodas kalns, kuru sauc par Zilo kalnu. Agrāk tur atradusies pils, kurā dzīvojis valdnieks Imants. Reiz, ienaidniekam uzbrūkot, pils nogrimusi. No tā laika pili aptinot zili dūmi.

Tautas teika

          Zilā kalnā bijusi Imantas pils. Imanta bijis svēts. Kad reiz ienaidnieki gribējuši viņa pili nodedzināt, kalns atvēries un pils nogrimuse ar visu Imantu. Pēc tam Zilā kalnā Imantam par godu upurēti - sadedzināti skaista meita un puisis.
          Imantam nepaticis, ka viņam cilvēkus upurē. Viņš teicis, lai tas vairāk nenotiek. Bet tie upura dūmi, kas pacēlušies, šos divus cilvēkus sadedzinot, lai nekad neizklīst, bet paliek ap Zilo kalnu, kamēr viņš - Imanta nākšot ārā.

Tautas teika

          Zilā kalnā esot nogrimusi pils ar visiem cilvēkiem. Simts gados reizi tur parādoties sieviete. Garāmgājējiem viņa lūdzot, lai nocērt galvu ar zobenu. Ja to neizdarīs, viņa sakot, ka simts gadu gulējusi un simts gadu vēl gulēs. Garāmgājējam vajagot nocirst viņai galvu, jo tad pils uzceltos augšā un pats tiktu par valdnieku, bet sievieti dabūtu par sievu.

Tautas teika

          Ir ar rītā laiks tāds pats jauks un agri cēlušies atvadāmies no vientulīgā nama tēva un steidzamies uz Zilo kalnu. Minētais kalns izšķiras jau dabiskā ziņā no citiem ievērojamākiem Vidzemes kalniem, jo viņš ir, kā zināms, viens pats par sevi līdzenā un pa lielākai daļai purvu vidū, un zili tvaiki allaž to apņem. Bet jo ievērojams tas arī sava vecā svētuma un veco atmiņu dēļ. Jo tuvāk tiekam, jo zilie tvaiki zūd un, klāt ejot, no tiem gandrīz vairs nekā neredzam. Gar pašu kalnu ir ceļš, kas iet no Valmieras uz Dikļiem, un no ša ceļa pa kreiso roku, pa īpašu iebrauktu ceļu tiekam uz kalna vislabāk. Bet šo īsto ceļu mēs zinājām atrast atnākot no kalna; aizejot ejam taisni pa kādu tīrumu celiņu, domādami to labāko un taisnāko ceļu uz Zi1o kalnu; bet kas nu, Dieviņ! celiņš iet kalnam gar dienvidus pusi laikam uz citu kādu vietu, un tā kalnā netiksim ne mūžam. Tādēļ iesim no celiņa nost, tiksim uz kalna pusi taisni mežā iekšā. Un tā ietam, ietam pa lazdu lazdiem, gan arvienu augstāk kāpdami, bet vai tiksim vien lietā? Nekas, jo no atastienes arī šis kalns lēni paceļas. Un nu beidzot ejam gan kalna līdzenumā, un te ir arī gan tie lielie un paretie koki, kurus pašā augstumā augošus redzējām un varēja izšķirt, nākot no Mujāniem. Ir ari gan izraktas dažās vietās jaunas zemes no mazām bedrītēm, laikam no kalna pētītājiem; tomēr viss ir un paliek mežīgs, un tā īstā vieta gan nav šī, ko domājām atrast uz Zi1ā kalna. Tādēļ iesim vēl uz priekšu. Un, lai gan atkal ietam uz leju, kas gan neliekas esot laba zīme, tomēr tiekam drīz vien pie kāda iebraukta ceļa, kas ir labi iebraukts un iemīdīts. Tādēļ iesim pa kalna šķori jeb muguru, kam gar abām pusēm ir noslīdumi, apauguši lazdām, ozoliem, liepiņām un dažiem citiem kokiem. Te, redzi, jau kāda pudele nolauzusi kaklu; te koki nes jau uz krūtīm iegrieztus „varoņu" vārdus; te tiekam pēdīgi pie neliela klajumiņa, kur daži sēdeklīši ir uztaisīti, un no šejienes uz ziemeļa pusi, jeb pa labo roku aizstiepjas zāļains klajumiņš ceļa platuma un kādus 30-40 soļus garumā. Arī šis klajumiņš iet gar kalna muguru un nošķiras kā zars, iedams uz ziemeļiem, un pašā galā redz, kāds tur ir apaļš augstumiņš cukura galvas izskatā. Pats Virsgals ir līdzens un apaļš apdēstīts puķēm, un daži soliņi tam apkārt. Iesim turp! Ā! te var redzēt arī tālumā ko! Tur tas tālais baltums ir gan Burtnieku baznīca, jo stāstīja, ka vienīgi uz Burtnieku pusi še varot redzēt tālumā un citās pusēs visu slēpjot mežs. Vai še nebūs bijis savā laikā dievu altāris? Cik veidīgs šis augstums! no pašas kalna apakšas sākot, tas nāk uz augšu, tapdams arvien tievāks. Un ir arī diezgan augsts, jo garie koki tur apakšā nesniedzas vis līdz mūsu augstuma virsgalam. Liekas gandrīz, ka pats šis uzkalniņš būtu cilvēku roku darbs. Un vai šis zaļais celiņš nebūs bijis tas viņu laiku ceremoniju ceļš, pa kuru svētnieki staigāja uz savu svēto altāri, un ļaudis turpretī viņā piekalnītē stāvēja, ar bijāšanu un drebēšanu lūkodamies upura liesmās? Bet iesim atpakaļ, tur pāri, varbūt atradīsim vēl ko! Un kā tad! Aiz kādiem lazdu puduriem ir līdzens klajumiņš, 10-15 asis liels un vispāri apklāts cilvēku kauliem. Kā! vai šie nebūs kādu upuru kauli? Kapsēta gan še nekad nav bijusi? Un tādēļ šiem kauliem vajadzēs gan būt kādos īpašos gadījumos raktiem? Un kuras tautas bērnu kauli šie gan būs? Lībiešu, igauņu vai latviešu? Bet viņi gan laikam ir pagānu kauli. - Tagad norausim lapiņu no šā liepas zara, kas apēno tos kaulus un otru lapiņu no ozola pie tā augstuma. Un cik savādi tas ir, ka šie latviešiem tik mīļi un jaunībai nozīmīgie koki, liepas un ozoli, aug te uz Zilā kalna tik laipni kopā! Ja, der gan redzēt Zilo kalnu savā vietā! Viņš ir un paliek viens no ievērojamākiem Vidzemes kalniem. Munameģis un Gaiziņš ir gan sava augstuma un tālās apkārtnes izskata dēļ pārāki, bet sava veida jaukuma un dažu seno atmiņu dēļ Zilais kalns pārāks par šiem visiem. Un tādēļ ar' nekāds brīnums, ka senie apkārtnes iedzīvotāji viņu tā varēja iecienīt un par tautas svētumu turēt. Labprāt vēl brītiņu pakavētos, jo nezin, vai kādreiz šeitan vairs uzkāpsim, bet ir tomēr jāsteidzas, jo šodien Matīšos Valmieras apriņķa skolotāju sapulce, un būtu ir tur jātiek laikā. Bet Dievs to zin!

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna