Sākums tournet@tournet.lv
Sestdiena, 20. oktobris Leonīds, Leonīda
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksti

PILTENE (PILTEN)

          Piltene atrodas Ventas vecās gultnes labajā krastā 24 km no Ventspils. Rakstnieks Jānis Ezeriņš par Pilteni teicis: "Viņa aizmirsta, bet dzīvo no savas vecās slavas." Reiz šai mūsu dienās panīkušajai mazpilsētai Kurzemes vēsturē patiešām bija ievērojama loma: sākot no 13. gs. beigām līdz 16. gadsimtam. Piltene bija Kurzemes bīskapijas, bet vēlākajos gadsimtos - Piltenes apgabala centrs.
          Ap 13. un 14. gs. miju Piltenē tika uzcelta bīskapa pils, kura savus ziedu laikus piedzīvoja 16. gs. Tālu ārpus Kurzemes esot daudzināta, piemēram, grezni iekārtotās rezidences lielā zāle ar visu Piltenes bīskapu portretiem. No 1561. gada līdz 583. gadam (ar pārtraukumiem) te uzturējās Kurzemes bīskapijas īpašnieks Dānijas karaļa brālis hercogs Magnuss. Piltenē viņš arī nomira un tika apglabāts, taču 1662. gadā Magnusa mirstīgās atliekas pārveda uz dzimteni.
          Drīz pēc Magnusa nāves 1583. gadā, sākoties t.s. Piltenes mantojuma karam (tā noslēgumā agrāko Kurzemes bīskapiju no Dānijas ieguva Polija), pils tika izpostīta. Dokumenti liecina, ka jau 1621. gadā tā atradusies pussagruvušā stāvoklī, bet ap 1750. gadu sagāzusies pēdējā vēl apdzīvojamā pils daļa. Šodien no kādreiz lepnās bīskapa rezidences diemžēl pāri palikušas tikai trūcīgas drupu atliekas.
          Piltenes pilsēta radusies tradicionāli - kā piepils miests. 1330. gada dokumentos tā dēvēta par suburbium, bet 16. gs. - par Weichbild, t.i., par miestu bez mūriem. 1557. gadā Piltenei piešķīra pilsētas tiesības, kā arī kriminālo un civilo tiesas varu, galveno noteikšanu tomēr saglabājot bīskapam. 18. gs. Piltene cieta smagus zaudējumus poļu, zviedru un krievu karos un pamazām nogrima nabadzībā.
          Netālu no pils vietas atrodas Piltenes luterāņu baznīca (1808 ?), kuras celtniecībā un pārbūvē 1856. gadā, domājams, izmantoti būvmateriāli no drūpošās pils. Baznīcas iekārtas priekšmeti, kuri acīmredzot saglabājušies no iepriekšējās Piltenes baznīcas, darināti dažādā laikā, - piemēram, barokālā kancele attiecas uz 18. gs. sākumu, bet rokoko altāris - uz 18. gs. trešo ceturksni. Katram par sevi šiem elementiem piemīt neapšaubāma mākslas vērtība. Baznīcas ērģeļu prospekta kokgriezumus (18. gs. 20 gadi), pēc speciālistu ieskatiem, varētu būt veidojis pazīstamais koktēlnieks Joahims Kreicfelds.

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna
Jūs esat apmeklētājs