Teikas un ceļojumu apraksti

          Mežotnes pilskalns atrodas uz Lielupes kreisā krasta pretim Mežotnei. Reiz kāds ganuzēns ganījis aitas pie pilskalna. Rīts bijis agrs, un zēnam sācis nākt miegs. Viņš arī zālītē apgūlies un drīz aizmidzis. Pēc brīža atmodies, viņš redzējis, ka trūkst vienas aitas. Redzēdams, ka citas aitas mierīgi ēd, viņš gājis pazudušo meklēt. Aita mierīgi ēdusi starp krūmiem. Zēns gājis aitu dzīt atpakaļ, bet aita projām. Vienā krūmā aita iegājusi alā. Zēns aitai ielīdis pakaļ. Sev priekšā viņš pamanījis seno Mežotnes pili. Pils pagalmā, uz šķēpiem atspiedušies, stāvējuši senie zemgaļu kareivji. Zēns gribējis bēgt, bet kāda balss viņam teikusi: «Redzi šos mēmos varoņus un mācies no viņiem aizstāvēt savu tēviju!» Zēns ļoti nobijies un steigšus izdzinis aitu no alas ārā, un ilgi nerādījies uz to pusi.

Tautas teika

          Viesturkalns atrodas pie Lielupes Mežotnes pagastā. Tur Jauna gada naktī spogojoties senlatviešu kareivji. Tie pusnaktī izkāpjot no saviem kapiem un karojot.

Tautas teika

          Tur, kur tagad atrodas Mežotnes pilskalns, senāk bijusi smuka pils. Kādreiz pils nogrimusi zemē, un tajā vietā palikusi bedre, pilna ar ūdeni. Pa ūdens virsu peldējusi pīle. Kad cilvēki sanākuši skatīties, pīle palīdusi zem ūdens un izlīdusi tur, kur tagad atrodas avotiņš. Pēc tam pīle izskrējusi atvarā un pazudusi. Bet tur, kur pīle izlīdusi no zemes, sācis tecēt ūdens. Kad pīle pazudusi, ūdens no bedres uz pilskalna pazudis, bet avotiņā turpinājis tecēt un tek vēl šodien.

Tautas teika

          Stāsta, ka senlaiku cilvēki Viesturkalna sanesuši zemes ar cepurēm. Un uzbūvēta pils. Vēlāk tā pils nogrimusi. Tur augšā palika bedre, un, kad bedrē ielaida pīli, tā iznāca atvarā ārā.

Tautas teika