Sākums tournet@tournet.lv
Trešdiena, 29. jūnijs Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
 Ceļojumu mērķi
 Novadi / Pilsētas
 Apskatāmās vietas
 Piedāvājumi
 Konsultācijas
 Transports
 Naktsmītnes
 Projektu atbalsta

attēli | bibliogrāfija | kartes | teikas un apraksts

Teikas un ceļojumu apraksti

          Senāk uz Tukuma kalna bijuse pils, bet kādā naktī pils nogrimuse, atlicis paprāvs caurums. Nu sameklējuši kādu drošu vīru, kas apņēmies caurumā nolaisties, ja viņam par to mūža maizi dotu. Vīrs nolaidies un atradis apakšā spožus zelta vārtus. Vārtus atverot, viss mirdzēt mirdzējis zeltā, sudrabā, dimantā. Netāļu no pirmajiem vārtiem bijuši vēl otri vārti. šos atverot, nu ieticis tādā pašā pasaulē kā virszemes. Ļaudis tur strādājuši, staigājuši, ka mudžēt mudžējis. Pēc brīža apakšzemes cilvēki pienākuši tam klāt un pavēlējuši projām iet. Bet šis to nav klausījis, kamēr tad vēlreiz teikuši, lai tūdaļ ejot projām, citādi klāšoties ļoti nelabi. Nu vīrs pakustinājis virvi un uzrāpies atkal šinī pasaulē. Tūlīt sākuši rakt pēc skaistajiem dārgumiem, bet, ko pa dienu izrakuši, tas pa nakti sagruvis.
          Vēl šobaltdien spogojoties šā kalna tuvumā. Tā reiz kāds darbinieks, pusnaktī no Tukuma mājās iedams, ieraudzījis kalna malā spožu uguntiņu. Kāds vecītis sēdējis pie uguns un sildījies. Darbinieks devis labvakaru, bet vecītis to neatņēmis. Viņš uzsmēķējis savu pīpīti un uzsācis dažādas valodas, bet vecītis sēdējis un sēdējis kā mēms. «Ar dusmīgiem ļaudīm man nemīl runāt!» darbinieks sapīcis iesaucies un aizgājis. Bet brīnumi! - otrā rītā viņš neatron vis pelnus pīpē, bet dukātus.
          Citā reizē atkal kāds saimnieks sapņojis, ka netālu no minētā kalna, tādā un tādā vietā, pie tā un tā akmeņa - nauda atronoties.
          Saimnieks tik pasmējies par tādu sapni. Bet otrā naktī to modinājis balts rūķītis un paskubinājis viņu rītā dienasvidū pie tā akmeņa naudu rakt. Rūķītis vēl aiziedams pieteicis, lai tik no sabīšanās piesargoties, tad nauda būšot kā pelus. Saimnieks paņēmis brāli līdz un nogājis. Laiciņu rokot, šķipele nošļirkstējuse, jo atdūrusēs pie liela naudas katla. Racēji, no prieka pārņemti, cēluši smago naudas katlu laukā, nemaz neievērodami, ka liels, melns lācis, varenās dzelzs ķēdēs saistīts, šiem aiz muguras guļ un atņirdzies grasās viņus saplosīt. To ieraudzīdami, abi tūdaļ izbijušies, un nu naudas katls skanēdams nogrimis diezin uz cik ilgiem laikiem.

Tautas teika

          Reiz kādai vecai sieviņai, nākot mājās ar žagaru bunti uz pleciem, pie Tukuma pilskalna uznācis miegs. Viņa nolikusies gulēt un iemigusi. Te tā par miegam mana, ka kāds cilvēks to ved par kādu lielu gaņģi, līdz kamēr viņa nonāk līdz kādai lielai dzelzs durvij. Vedējs ar lielu troksni atdara durvis, un no lielā trokšņa uzmostas arī sieviņa. Nu viņa redz, ka viņa atrodas kādā greznā dzīvoklī. Tur ir viena gultiņa un šūpulis ar bērnu. Te ienāk kāda sieviņa un liek, lai viņa auklē bērnu. Sieviņa gan no sākuma to negribēja darīt, bet vēlāk apdomājusies arī dara. Pēc kāda laika atnāk tas pats nepazīstamais cilvēks, kas sieviņu atveda, uzmeta viņai kaut ko uz galvu un, paņēmis aiz rokas, izvedis atkal ārā. Kad svešais cilvēks noņēmis no sieviņas acīm segu, tā atradusies tai pašā vietā, kur viņa iepriekš bija gulējusi. Tad nu nepazīstamais cilvēks iedevis sieviņai kurvi ar naudu, piekodinādams, lai viņa nevienam nesakot, kur naudu dabūjusi. Un no tā laika sieviņa kārtīgi apmeklējusi pilskalnu, pārnesdama sev mājās kurvjus ar naudu.

Tautas teika

          Tukuma pilskalnā kādreiz bijusi pils. Netālu no pils bijis avotiņš. Uz šo avotiņu katru vakaru nākusi viena sieviete pēc ūdens. Kādu vakaru, kad sieviete patlaban liekusies smelt ūdeni, viņa redzējusi, ka no pils iznāk melni ģērbta sieviete un nāk tieši pie viņas. Melnā sieviete piegājusi tai un prasījusi, vai viņa negribot katru vakaru nākt uz pili un tur padarīt visus vajadzīgos darbus, kurus viņa liks, bet par visu to lai nevienam nestāsta. Sieviete visu to apsolījās darīt. Tā tas gājis ilgu laiku bez kaut kādām pārmaiņām. Reiz tomēr apkopējai radusies tāda griba par visu to kaut kādam cilvēkam pastāstīt. Viņa visu notikušo pastāstījusi savam vīram. Tikko viņa to izdarījusi, tā tanī pašā laikā viņa un tās vīrs pārvērtušies par akmeņiem, un staltā pilskalna pils nogrimusi.
          Stāsta, ka vēl tagad, ja vakarā iet pār to vietu, kur agrāk atradusies pils, tad varot dzirdēt klusus vaidus, kuri nāk no pils iedzīvotājiem.

Tautas teika

 Aktualitātes
 Laika prognoze
 Ceļojumu iespaidi
 Informācija
 Rekomendācijas
 Mācību materiāli


uz augšu

Jūsu informācijas drošība | Autortiesības | Reklāmas ievietošana | Sadarbības iespējas
© SIA Pilsoņu Forums © Dizains: Agris Dzilna